ублюдок's Journal

Par apsargiem vol. 2
Sestdien piecēlies tā paagrāk, nu ap deviņiem, uzvilku meldiņu "It's a beautiful day" un tā vietā lai tīrītu savu mikroskopisko caurumu ko izīrētājs lepni dēvēja par dzīvokli devos uz auto tehnisko apskati. Pēc tam uz darbu, uzliku Green Day un nekas neliecināja ka todien ir gaidāmi kādinebūt piedzīvojumi.
Ieraugot telefonā mirguļojam zvanu no "Runčuks mīļums" , kas arī Valdis Zvēru detektīvs, kas arī Buks, kas arī Latvijas čempions regbijā kopš vakardienas pulksten 16:40, kad beidzās izšķirošā spēle starp Stats (bijušie Miesnieki) un Ežiem, kur pēdējie sasita pirmos lupatās, sapratu, ka diena visticamāk darbā pavadīta netiks.
Devāmies uz tirgusiņu nopirkt kādus nēģīšus uzkodai, gaļiņu cepetim un kādu nieku desertam. Valdis, tas kurš zvēru detektīvs un arī čempions regbijā visam piedevām vēl ir pavārs vai kaut kāds tur pārtikas tehnologs, kurš manuprāt mierīgi varētu mēģināt sarīkot kādu cepešu karu ar

adama_riba. Nu lūk, slīdam pa tirgusiņu, pagaršojam šo un to, paskrubinam mencu ikrus, uzēdam pa belašam un čeburekam, vispār tirgus belašus es varētu ēst steriem un uzvedamies kā vislikumpaklausīgākie pilsoņi šaipus urāliem, pat neviens ringlis aztikts netika.
Tātad, stāvam pie stoikas, lupījam čeburekus un belašus, piedzeram baušķinieku un stāstot visādus aņukus palaižam pa jautrai atraudziņai. Kad maltīte galā, mēs kā likumpaklausīgi pilsoņi savas tukšās ādiņas un beļašu maisiņus meklējam kur izmest, sak neatstās tā uz stoikas pamestus, kaut arī slikti apģērbti toties labi audzināti esam. Karoče slīdam ar tukšajiem aliem rokās un raugāmies pēc miskastes. Bļeķ, un te no stūra izslīd viens labi bruņots, nervozs imbacils un uzvarošā priekā:"Ahā, sabiedriskā vietā dzeram! Būs sods jāmaksā!" Bļe, lohus ķer. "Ej dirst, meklējam kur tukšās pudeles izmest!" Es vēl nodevīgi iespurdzos piedevām. Karoče savas psihopāta ambīcijas nerealizējušais vīrelis, laba miesas salikuma gan jāatzīst, sanervozējās. Ak tad baigi gudrie, davaj sodu maksā, ļurina rācijā ka viņam te trīs lecoties. Ej dirst vēlreiz, redzi -tukšas, atpisies! Ak tu man šitā vēl leksies un ķerās Bukam piedurknē. Voldis pāriet no caur smiekliem teiktā "Ej dirst" uz nedaudz nopietnāku - nemāžojies, sliktāk būs. Tobrīd es vēl spurdzu un Guņča ar sisina piedurknē. Savas nerealizējamās varas apreibinātais apsarģelis, laikam desantnieku filmas pārskatījies, ar bļāvienu "kljāāāā" velk Bukam ar kāju. Nevajadzēja, kļūda. Buka dūre, kura ir aptuveni manas galvas izmērā piezemējās uz vīreļa ģīmja. Gandrīz gatavs, bet vēl stīvējas. Pa to brīdi ir saskrējuši vēl trīs kuri salec nabago Voldim virsū un mēģina gūstīt. Pa pieri dabūjušais otmorozoks brēc - rokudzelžus, rokudzelžus! Jā bļe, kā tad. No trim apsarģeļiem divi aizlido, tas kas nav aizlidojis tiek zvetēts. Ainavas apstulbināts, kur gluži kā krievu multenē Mauglis lacis Balu cīnās ar šakāļiem stāvu muti pavēris un mēģinu sataustīt kabatā telefonu. Kamēr spiežu 112, jautrajam umurkumuram jau ir pieslēdzies Gunča. Spēku samērs ir 5:2. Mani var neskaitīt, šādos cīniņos es esmu tikpat vērtīgs cik uz tanka stobra uzkārts peņuārs. Savienots ar menteni cenšos cik nu vien sakarīgi varu aprakstīt ainavu, mentenē saka, ščas būsim, gaļas paviljons pie tualetēm , ja? Jā! Skatītāji jau ar klāt, tirdzniecība ir paralizēta un visi vēro kā trīs apsargi gūsta Buku, kamēr nedaudz attālāk Gunārs grūstās vēl ar diviem.
Cik vien skaļi varu, ziņoju ka tūlīt būs klāt atbildīgās personas un tad atrisināsim kurš te ir dzēris sabiedriskā vietā un kurš te kuram spēris. Piesteidzās vēl pāris deģenerāti formiņās un viss plūktiņš tiek izšķirts. Gunārs ir atstāts mierā, Bukam rokudzelzis ir tikai uz vienas rokas un plūktiņa iniciatora ģīmis lēnām sāk krāsoties fioļetovijs. Tātad visi stāv kājās, ķip miers, apkārt murd pūlis :"redzēj, redzēj, trīs veči nevarēja šo gar zemi dabūt..."
Atnāk vīrs, izstās svarīgākais no apsardziņiem un mēģina ieviest skaidrību. Kas un kā.
Un tad sekoja pigors. Mūsu stāsta varonis, deģenerāts ar sadistiskām tieksmēm un vēl piedevām vēlmi uz čirikiem brēc - uz abām rokām rokudzelžus, uz abām! Uz ceļiem ar seju pret sienu! Pret sienu es teicu! Gan Buks, gan apsardzes vadītājs uz viņu paskatījas ar skatienu kas pauda riebumu. Buks vēl piemetina - man liekas, ka Jūsu debilais darbinieks ir dzēris, smird no viņa. Vadītājs nosodoši palūr uz gnīdu un saka - noņemiet rokudzelžus. Tad sekoja mans zvaigznīšu brīdis - redz cik lieliski, tūlīt būs klāt policija, noskaidrosim kurš dzēris sabiedriskā vietā, kurš darbā, kurš kautiņu uzsāka. Vēl nodirsu kaut ko ka bez mentiem brauc arī jurists un tūlīt viss sakārtosies un tūlīt noskaidrosim personu atbilstību ieņemamajam amatam.
Figūru eksplikācija uz šā šaha dēlīša strauji mainās. Izlīgums un šķiršanās ir piedāvājums. Aha, tur kur var braukt ar muti, tur ir mans uznāciens. Tirgojamies. Visu pārtrauc Guņča - da nu nahuj viņus, man bērns mājās gaida un kānekā mums cepetis jācepj. Promejot Buks vēl uztaisa "rrrrrrrr" nervozā debiliķā ģīmī kurš dīdās maliņā un prom mēs esam.

Tā viš i, bet es te domāju par to apsardziņu. No viņa strāvoja tāda agresija, tāda varaskāre. Rokudzelžus, uz ceļiem, blā blā blā! Viņš ko, ir tik nerealizējies savā privātajā dzīvē ka viss savs naids ir jāizgāž darbā? Vot i uzrāvās uz lieko. Čiriku gribēja, vot Tev čiriks- fingāls atmiņai. Laikam tagad nevaldāmā niknumā grauž nagus un izlādās pār nabaga pseidobulgāriem.