ублюдок's Journal

Par 2008 gada sagaidīšanu
Kopš ceļojumus ar autobusu uz zelta Prāgu nomainīja šaubīgu tūrfirmu lidojumi uz Turciju un Ēģipti, pret šiem diviem atvaļinājumu galapunktiem man ir radušies zināmi aizspriedumi. Varbūt pie vainas ir Rīgas Santīmā redzētie sludinājumi – Turfirma Begoņija predlagaet pojezdki v Antaļiju i Šarm eļ Šeih, vai trolejbusā nejauši dzirdēta saruna kur viena izkrāsota krievene saka otrai tādai pašai- oi a ti znaješ daragaja, mi s Romkoi v Egipet jezģiļi, oi krasota, oi da vobše. Un tad es iedomājos šaubīgu tūrfirmu pārpildītus sagrabējušus tortoļotus, kuri pūsdami un elsdami stiepj savā vēderā daudzas tonnas ar Purvciema un Pļavnieku krievu miesu. Tādas piesmakušas lidmašīnas, kur spiedz izkrāsotas grezeles un viņu vīriņi jau virs Baltkrievijas ir paspējuši piesūkties, jo mi že ļeķim otdihaķ! Tfu bļe, no domas jau vien nelabi sametās. Un tad kad es ieraudzīju šaubīgo turfirmu papildus līzinga piedāvājumu šādam Turcijas vai Ēģiptes braucienam, pārliecība, ka tas ir pretīgs krievu pasākums, manī nostiprinājās pilnībā.
Tā nu es turpināju pie pirmās iespējas paust savu viedokli, vai precīzāk sakot – kaut ko nodirst ikreiz, kad kāds ieminējās par laika pavadīšanu kādā no šiem pasaules nostūriem.
Pagājušogad es spēru izlēmīgu soli – nolēmu aizbraukt uz Ēģipti, lai pats personīgi pārliecinātos par to, vai tur ir tik traki, kā esmu iedomājies. Redzētais mani satrieca. Nē, nepadomājiet, ka man ir kas pret Ēģipti vai Turciju, man patīk un interesē visas senās civilizācijas, vēsturiski pieminekļi and so on, bet ne jau par pieminekļiem un mošejām būs mans stāsts.
Bračkas obzervējās jau lidmašīnā. Es mierīgi esmu izgāzies savā 1A vietā, taisnības labad jāsaka, ka es tur cenšos iemuķīties vienmēr, jo tad var ērti uzsliet kājas gaisā, izgāzties kā nu pašam patīkās un norijot veldzējošu malku viski pļus kola nodoties apcerējumiem par dzīvi vai iedziļināties grāmatiņā. Tātad, esmu izgāzies savā vietā, un tā kā savā rindā esmu vienīgais sēdētājs, šāda tāda mantība ir novietota uz blakus beņķīšiem. Izveņiķe, možno? Mani iztraucē viens vidēja vecuma грязнуля, kurš izlīdis caur aizkariņiem un tagad rāda uz manu džemperi, kas atrodas uz vietas nr. 3, tipo, lai es pārlieku uz vietu 2 pie žurnāliem un kolas pudelītē iejauktā viskija.
Nu ja cilvēks tā vēlas... Pēc laiciņa parādās stjuarte un mans kaimiņš jautā vai nevar dabūt ieraut. Nabaga nelga tika patriekts un piedevām viņam tika piekodināts līdz lidojuma beigām izmantot tualeti lidmašīnas beigās. Bet naglijs maita, ne? Vot šitā ņems un iemuķīsies un nu tik dzers un ņibosj vēl ēdīs, viltnieks adnako.

Viesnīca. Piecas zvaigznes, ēģiptiešu izpratnē. Es dotu trīs, varbūt pat divas. So, pāris ainiņas.
Guļu pie baseina un slinki sūcot tēju lasu ka savu grāmatiņu. Pēkšņi vdruk ot kudo ņevozmisj sākās baigais balagāns. Izrādās, ka tūlīt, šepat pie baseina, notiks vēdera deju nodarbība! Intriģējoši, ieriktējos ērtāk un paņemu vēl vienu Longailendu.
Tas bija Pizģec ar lielo P!
Karoče, tāds labi noaudzis nigers, tāds uz metru deviņdesmit un uzpumpētiem muskuļiem, baltajiem zobiem zibot izdala dāmām lakatiņus ar visādiem iešūtiem spīguļiem un rāda, ka tie nu jāsien ap dūzi. Redzot vienos šortiņos tērpto vīrietības iemiesojumu dāmas, ja tā viņas var saukt, no pilnīgi mazām spindzelītēm līdz pat tām, kas vēl knapi kust, lec kājās un pilošām pežiņām diebj uz baseina malu, kur iekāres objekts jau ir nostājies visā savā krāšņumā. Labi, pogarečilsja, ne visas, treknās vācietes un atsaldētās britu salu iemītnieces nesatricināmi palika savās vietās. Toties russkaja žeņščina šla na udaču! Ej tu dirst, ej tu dirst kas sākās. Iedomājies ainu – jau aprakstītais nigers kuram apkārt masa ar bāliem taukiem un celulītu mēģina kaut ko iestudēt. Dirsas un pupi pa gaisu, Maša un Nataša spiedz, nigers smaida un dārd kaut kas līdzīgs lambadai. Aš gandrīz aizrijos ar savu kokteiļa salmiņu. Un visas degošām acīm uz nigeru, un tas tik smej un smej. Veroties šajā apokaliptiskajā riesta dejā, kur ap divdesmit paplūdušu balto sieviešu iekāro vienu nigeri, stipri aizdomājos par to, vai cilvēks tiešām ir radības kronis?

Viesnīcā viss ir pēc principa, ka samaksāts par visu, ne tikai par dzīvošanu, bet arī par ēšanu, izklaidēm un tā tālāk. Dzīvošana viesnīcā notiek pēc principa- ja par visu samaksāts, tad jāēd ir cik vien var, un mūsu draugi no māmuļas Krievzemes gluži kā retraki grauzās iekšā gaļas, siera un kūku halfpaipos. Kad viens restorāns, kurā sniedz brokastis ir izēsts, var desantēties uz nākamo, kur sniedz pusdienas, pēc tam uz launagu un vakariņām. Punktu visam pieliek uzkodu bārs, kas darbojas līdz 23iem un šo triatlonu veic Ļohas un Žoras, kamēr viņu sievas jūsmo par nigeri. Pret vakaru karadraudze ir manāmi sagurusi, vai nu kas nelāgs ieēsts ticis vai kāds bacilis, bet gaita ir nedroša un sievai, kura ir uz mirkli atrāvusi savu uzmanību no kārtējā, labi noaugušā mora ir izdevība savu lauleni nogādāt numurā, lai pēc tam atgrieztos un turpinātu aizsākto kūrorta romānu. Romaņķika.

Skaistules no Kazaņas. Oo, tas jau ir cits līmenis, tās ar nigeri nekrāmēsies. Tās ir draudzenītes atbraukušas, atvilkt elpu un nedaudz sakopot spēkus jaunām kaujām. Nu labi, varbūt viņas to nigeri izdrāztu ar, bet tikai tad ja pats pieteiksies, riesta deju neleks vis. Nu vot, guļ divas tādas drostaliņas uz blakus beņķīša, zagaraet, šepčitsja o svojom, o ženskom, da i kokteiļčiki podpivaet. Bet nu ja tā kritiski paskatās, nekas jau tur nav. Tas pats celulīts, vēderiņš, pupeļi ar vairs gaisā nestāv, tik vien tik kā tās falšās Fendi brilles. Un tad bija kroņa numurs, ieraudzīju, ka meitiets grāmatiņu lasa, paskatījos vērīgāk - Оксана Робски, Ксения Собчак "Zамуж за миллионера или брак высшего сорта"*. Vo bļa, kāda literatūra, pizģec! Un tad es aizdomājos, vai tādai blozgai ir cerības, ka viņu vismaz izdrāzīs kāds, kura gada ienākums ir virs 30 000 EUR, par miljonāru nemaz nerunājot. Nu varbūt, gaumes jau ir dažādas un dīvaiņi jau ar gadās. Nu piemēram es, vai es viņu izdrāztu? Noriju krietnu malku tējas, padomāju un jā, vienreiz, ķeksītim.

Vot, tā kā tūlīt būs novilkušies mani zvaigžņu kari nr6 un savas slimošanas ietvaros šo kosmisko sāgu būšu noskatījies pilnībā, pastāstīšu jums fiksi vēl vienu cunduru ko novēroju Sarkanās jūras krastā.
Mani baigi fascinē redzēt plastmasas egli palmu pavēnī, vēl sirreālāka šī aina kļūst, ja egles pakājē ir plastmasas briedīši un ar dauna sindromu sirgstošs salatētis kamanās. Skats pa rubli. Un tagad šai ainavai pievienojiet arābu folkloras kopu, kura vazājas apkārt pūsdama savas griezīgās taurītes un rībinot bungas, tādā veidā izklaidējot klātesošos jaunāgada gaidās. Tātad kas mums ir- palmas, zem kurām ir plastmasas egle ar briedīšiem un padumju salaveci, arābu folkgrupa un tam visam tagad pieplusojiet klāt piedzērušos krievu baru, kas sadevušies rociņās iet ap plastmasas egli ar briedīšiem un dauniska paskata salatēvu un cenšas pārkliegt folkgrupu ar dziesmu v ļesu raģilas joločka! Tajā mirklī es ohujel okoņčaķeļno. Palmas, plastmasas egle, plastmasas briedīši, daunisks salavecis, arābu folkgrupa un aurojošs krievu bars – v ļesu roģilas joločka. Es bi mazāk ohujel redzot Mozu atveram jūru, bet kaut kam tādam es nebiju gatavs. Es tikai stāvēju un skatījos, skatījos un stāvēju un galvā man skanēja radio reklāmas rullītis – turfirma Begoņija predlogaet pojezdki v Turciu i Jegipet.

*ozon.ru , 234 rub. Especially priekš

up kurai šanses salīdzinot ar Kazaņas skaistulēm manuprāt ir krietni lielākas.