| 1:23p |
par mentiem
Tikko pabeidzu copetitive un pirms ķerties pie stratēģijas izdomāju ievārīt kapižiņu un ierakstīt kaut ko cibiņā, lai Jūs, mani mīļie skazdupši nepadomātu ka esmu miris. Tātad, noskaidrojuši, ka baumas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas varam atgriezties pie nedaudz laicīgākām lietām.
Ziemassvētki, cik patīkami ir ievilkt nāsīs eglītes, mandarīnu, pēperkoku, aizsvilušos adventes vaiņagu un pa grīdu izlaistīta ruma smārdu. Ap sirsniņu paliek silti, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.
Es vienmēr dabūnu pa mici, ja gadījumā tieku vests mājās un tajā brīdī, kad ceļu policists liek Dārgajai pūst trubā, mēģinu inspektoru Krūmiņliepu izprovocēt uz sarunu par bērniem, ģimenes dzīvi un vai tad šādā nakts melnumā nemaz mājās negribas sēdēt ka jāvandās apkārt un jāliek nevainīgām meitenēm sūkāt baltus daiktiņus.
Vēlme šādos brīžos māžoties man ir no Onslova, jo bija mums gadījumiņš. 1998 gada 26 martā bija apritējusi rovno viena diena, kopš manā azotē gulēja rozā lamināta gabaliņš, kas apliecināja, ka esmu nokārtojis visus nepieciešamos pārbaudījumus un tagad esmu pilntiesīgs transporta līdzekļa vadītājs un tā bija pirmā diena mana dzērušā tēva šofera karjerā.
Kā ierasts Slokā, pie pagrieziena uz veco Talsu šoseju mentu postenis darbojās pilnā sparā, piecīši mainīja savus saimniekus un čaļiem biznis gāja no rokas. Redzot tuvojamies balto Onslova bembi mentiņš metās pāri visām četrām joslām, jo tas, ka būs vismaz dvatcatņiks par ierautajiem simts gramiem ir kā bankā, un šito donoru tā vienkārši garām laist nevar.
Ieraudzījis pie stūres manu nevainīgo, viegli pārbiedēto bērna skatienu ments apstulbis blenza svaigajās tiesībās un neizpratnē mirkšķināja acis. Onslovs paliecās menta virzienā un trimfējoši paziņoja:"Nu ko Jurčik, apdirsies, mēs šodien skaidrā!" ko noslēdza ar nepiedienīgu žestu, kas tik populārs mūsu Saeimas deputātiem.
Abloms menta sejā bija tik nepārprotams, ka kopš tā laika, kad sēžu Onslova vietā negribu laist garām nevienu izdevību kaut ko nodirst. |