par jestrām zibenstakām Mūsu draugs benvenuto, kurš arī portāla www.nemirst.lv īpašnieks un redkolēģijas priekšsēdētājs, sadaļā "Aktuel" nereti izvieto tiešsaistes linkus uz dažnedažādām interesantām interneta vietnēm. Jāatzīst, ka liela daļa ir SŪDS, bet reizi pa reizi gadās arī kas iedvesmojošs, atsvaidzinošs un uzmundrinošs.
Viss sākās vakar, kad viens tirliņš, smagi dvešot pēc divlatīga skābulīša, trolejbusā visnotaļ skaļi apsprieda kādu elītu garīgā darba darītāju - literātu, skribentu vai jauno neatzīto dzejnieku rautu kādā dzīvoklītī. Otrs, kura acis liecināja par ceļojumu madžik mašrūms valstībā pavērtu muti klausījās un ik pa brīdim ar kedu apauto kāju kasīja otras kājas ikru. Es jau biju paspējis no šiem deģenerētajiem dzīves pabērniem savās domās distancēties vispār, bet full body kontakts ar šitādu atsvaidzināja manu viedokli.
Nu ja, un tagad atpakaļ pie beņa un viņa linkiem.
Šis laikam ir viens varens mākslinieks kuram grib līdzināties daudzi un viņa sekotāju pulks nemitīgi aug. Viņa darbi ir tulkoti Bulgāru, Spāņu, Igauņu, Norvēģu valodās, kā arī drīz iznāks viens krājums Mandarīnu dialektā.
Savukārt
šādi es iedomājos latvijas neatzītās literatūras elītes riesta deju pēc pāris plastmas aliņu iztukšošanas Raiņa pieminekļa pakājē. Jo cik tad tādam smurgainam puskoka dzejdarim, kurš ikdienā strādā sūdīgi atalgotu skribenta līgumdarbu, prieciņam vajag? Kedas, tarbiņu, bloknōtu, sāpi pakrūtē un divus litrus Vanaga alutiņa.
Nu jā, un vēl pavasarīgs sveiciens visām Cibas seksuālajām
minoritātēm.