Thursday, February 24th, 2005

Time	Event
11:27a	Par literatūru turpinot Iepazīstoties ar anotācijām uz grāmatu ceturtajiem vākiem klusiņām pie sevis nolēmu, ka varbūt tomēr šodien nav laimīga diena un varbūt īstenais garadarbs manās roķelēs patrāpīsies citureizi. Pēc tam iedzēru alu, divus, pavizinājos, iedzēru vēl pāris alus. Tērvetes senču. Vairāk pavizināties nevarēju. T.B. pilsoniskā apziņa neļāva. Tad atkal pievērsos pārdomām par literatūru. Un zin ko izdomāju, v pizdu tos visus pārgudros skricelētājus, lai sūkā dzērušam ezim, Zenta Ērgle 4evā! Ja kāds jaunāks cibiņš nezin kas ir Zenta, tad lai mudīgi diebj uz skolas bibliotēku un taujā pēc "Mūsu sētas bērniem". Nežēlīgi labs! Vēlāk jau Zentas daiļradē parādās detektīvromānu iezīmes. Uzskatāms darbs ir "Lips Tuliāns", kur autore spēlējoties ar jauniešu likteņiem ataino tā laika jaunatnes skarbo ikdienu un cīņu par atzīšanu vienaudžu vidū. Nu bet tas jau vairāk vidusskolniekiem. Teiksim 14+. Bet vislabāk iepazīt Zentu var sākot ar "Mūsu sētas bērniem" pēc tam pievēršoties jau sarežģītākiem un raksturiem bagātākiem darbiem kā "Starp mums meitenēm runājot". Zentas literārās darbības kontā ir daudz interesantu un noderīgu grāmatu, kuras Jums palīdzēs uzmeklēt skolas bibliotekārs. (10 Comments | Comment on this)
9:35p	Apslāpējot darbaholismu atradu laiku palasīt cibu. Sagribējās kaut ko ierakstīt, tā pat vien, primitīvi nolaist tvaiku, bet man nav ko teikt... (2 Comments | Comment on this)
10:24p	Par “Vispār, viss ir huiņa. “ Joprojām esmu darbā, godīgi sakot tikai inerces pēc, šaubos vai vēl kādu gudru apgalvojumu englišā vēl šovakar uzskricelēšu. Tas viss mīlīši ir huņa... Laikam galva pūst, un es visu laiku sev saku:” vēl bišķīt, vēl nedaudz, vēl tik un tik , un tad jau gan varēs...” Ko bļin varēs? Aizbraukt uz Meksiku? Jamaiku, un Kingstonas ostā smēķējot zāli atcerēties: “kā mēs visus viņus, tur, Latvijā apdirsām?” Vispār salīdzinot sevi ar vidējo statistisko Latvijas cilviņu esmu baigais gnīda. Man vienmēr gribas būt drošam , ka nākamajos piecos gados man netrūks naudas, par atskaites punktu ņemot darba un papildus ienākumu zaudēšanu rīt. Teorētiski šādā plāksnē problēmas esmu atrisinājis. Caur sakostiem zobiem un gnīdošanos esmu nopircis to fakino divstāvu dzīvokli. Esmu ņaudējis un nīdējis, ka gribas tādu un tādu moci, vai tādu un tādu džipu. Akšalī tas laikam tas draņķa žīdisms kaut kur manī ir iemiesojies, kas vienmēr ir čukstējis “nevajag, mierā, tev nav naudas, tev nekā nav, ej mājās, ietaupīsi kāpostu...” “A kā tad ar krājkontiem?” jautāju. “ Tie ir Taviem nākamajiem pieciem gadiem, ja Tevi atlaidīs un ja Tu sadegsi...” pretīgais žīds turpina vāvuļot. Tā arī gnīdojos, mēģinot ieskaidrot sev, ka dzīve kaut kad tikai sāksies... V pizdu to visu, gribu piemēram kā flirty, noliek mēnesī , tīri tā, 1.7 K LVL un dzīve turpinās. Es piemēram vairāk par trīs simtiem savām vajadzībām neatļaujos iztērēt... ai ko tur par naudu.. nauda ir dubļi... Nekas, kad tikšu kluba miljonāru sarakstā, sākšu studēt antīko literatūru un būšu cienījams pilsonis. Bļe... (5 Comments | Comment on this)

<< Previous Day

2005/02/24 [Calendar]

Next Day >>