| 10:10a |
Par apburto meistariņu loku
“Vo bļa!”, teica Anatolijas Zepovs nejauši ieminot savu tirgus “Loyd’s” kurpi suņa izkārnījumā.
“Vo bļa!”, teica jenoc uzgriežot muguru kārtējam meistariņam.
Pasūtīju grīdu. 77 m2, priedi (priekš ozola rociņas par īsām). Smuki, šonedēļ būšot gatavs, nu tobiš sazāģēts, nevis ielikts. Un domājot par ielikšanu man sāk uzmākties bēdīgas pārdomas.
Visā mājas celšanas procesā tai pāri gājušas jau vairākas brigādes. Pirmie, kas blieza mājas konstrukciju gānīja latvijas laika celtniekus, kuri pamat nameli bija cēluši vēl saulainajos gados. Tad nāca apmetēji un jumta licēji – tie gānīja mājas celtniekus. Mājas celtniekus gānīja arī pirmie iekšdarbu veicēji, bet nepaguvuši salikt pat visus starpsienu karkasus saņēma avansu un aizdzērās, kā rezultātā viņiem tika palūgts vairs nenākt. Nākamie iekšdarbu veicēji gānīja gan mājas cēlājus, gan iepriekšējos starpsienu licējus. Jamie salika sienas un atvainojoties par nepaveiktu darbu notinās, jo pavīdēja jaudīgāks objekts – tas no sērijas MIRSTI MAUKA! Tālāk sekoja nākamie iekšdarbu veicēji, kuri bija “čerez ņehaču” izrauti no tēva galdniecības, lai vienreiz būtu tādi meistari kuri nevarētu ņemt un vienkārši noziedēt. Tie protams arī gānīja gan mājas cēlājus, gan abus iepriekšējos starpsienu licējus. Bļe, ja vēl kaut reizi dzirdēšu sekojošu tekstu :”Nu bet ko ta mēs te varam padarīt, re kā te šķībi...”, bļe, točno maukšu. Dažbrīd liekas, ka citu meistaru nodiršana ir profesionāls pienākums un reāla iespēja slēpt savus fēlerus.
Labi, tik tālu viss labi, reģipsis ir salikts un vecie ir atgriezušies Slokā pie stanokiem. Tagad man vajag čalīšus kas to visu nošpahtelēs un nokrāsos. Žopoj čuju, būs teksts:” redz saimniek, te jau baigi nelāgi tas reģipsis salaists, nevaru izlīdzināt...” To pašu noteikti teiks grīdas licēji un mēbeļu iebūvētāji. Vot šitādu meistariņu darbības rezultātā cietējs ir tikai viens – pasūtītājs, es un nelaimīgais sencis. Bļe, nevar cilvēki godprātīgi veikt savu darbiņu un turēt pāksti ciet? Nē, vajag haltūrēt un tad vaļīt visu vienam uz otru. Besī.
Kad māja (nu es tajā mājā būvēji tikai vienu, sev paredzēto spārnu) būs gatava, sāksies dzīvokļa jautājums un prātā nāk vecas pasaku filmas nosaukums : “neverending story”.
Jā, starp citu, ja kādam akurāt šajā mirklī nav ko darīt un kaut kad iepriekš ir veikti kosmētiskā remonta darbi, var dabūt haltūru. Špahtelēšana, pēc tam krāsošana, bet atcerieties, ka visam jābūt uz ūsiņu, un teksts:”ko tad es, tie iepriekšējie jau...” neiztur kritiku. Ā, jā, objekts atrodas Jūrmalā, tas tā, ja kādam potenciālam darbonim ir svarīga atrašanās vieta.
Viss, aloha, rakstiet uz racoon@banda.lv |