| 11:09p |
par jenotu
Kā teiktu psihoterapits Jāzeps Kāpurķēde:"Jums, dārgais draugs, ir klīniska atkarība." Nu apmēram šādi es vērtēju šābrīža situāciju. Jau divas dienas kā manas acis skata Tēviju, tajā pašā laikā neizbēgami redzeslokā nonāk istabas stūrī dirnošais kompjūteris. Jau divas dienas uzspēlētā vienaldzībā tenterēju tam garām, līdz šovakar otrā alus iespaidā nenocietos un "izčekoju frendlisti". Un ko domājies, vajadzība uzspiest izVELN(s)i "bīdīt tekstus" ir ņēmusi virsroku.
Nedomāju, ka manam Rīgas pelēkuma nomocītajam lasītājam ir kaut mazākā vēlme lasīt tekstus par to, kā es jauki pavadīju laiku saules pielietajos, sniegotajos Alpos. Tā pat uzskatu , ka viņam ir pilnīgi pajāt par manām pēdējo dienu gaitām šeiten. Jo kā zināms, publikai vajag asinis un strutas, tikai tad tā pavilksies. Dodiet tautai maizi un izklaides! Kaut kā tā bija nodirsies kāds no senajiem/viedajiem/gudrajiem. Sorry bračkas, šābrīža situācijā manā dzīves ritējumā nav ne asiņu, ne strutu, tik vien kā dzīves nomocīts reģipšu licējs, kurš katru mīļu brīdi gānī mājas cēlājus, tādā veidā cenšoties slēpt savus paša fēlerus.
Darbā vēl neesmu bijis, un ja vien kāds nemās ar karodziņiem, ātrāk par oficiālajām atvaļinājuma beigām savu kāju tur nesperšu. Negribu, negribu un cauri. Pēdējo nedēļu laikā neesmu nodarbinājis savu uzpirkstenīti (tukša galva varētu kalpot par zvanu/zvaniņu, ja vien tajā iekārtu mēli/mēlīti, atceroties I.Ziedoņa pasaku par Uzpirkstenīti, rodu zināmas analoģijas ar savu pauri) ne par mata tiesu. Ne tiešie darba pienākumi, ne haltūras, ne potenciālie vai plānotie projekti nav aizņēmuši ne sekundi no mana domu laika. Un zini, ir labi, materiāli esmu nodrošināts, sociālās garantijas man ir, tik vien žēl, ka neesmu meitietis, lai varētu doties dekrēta atvaļinājumā, tā teikt - grāmatas palasīt:)
Patreiz esmu kā sliņkis koka zarā, kurš nesteidzīgi gremodams sulīgo agāves lapu tīksminās par saulrieta staru rotaļām džungļu lapotnē, bet meža zvēri zin, un ir piesardzīgi un klusi, jo pirmdien laiskais sliņķis pārvērtīsies par ar trakumsērgu sirgstošu jenotu, kurš nežēlīgi bļaudams atgriezīsies e-pastu un mobilo sakaru pasaulē, nežēlīgi izjādams katru, kurš šajā laikā nebūs bijis gana čakls, klausīgs, uzvedīgs vai izdarīgs.
Arrivederči mazuļi, skatās man, ja pirmdien uzzināšu ka kaut kas nav bijis ne tā... |