ублюдок's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, November 23rd, 2004
| Time |
Event |
| 11:07a |
Par ziemu
Gelov cock suckers! Nu kaa i? Kājeles nesalst, deguntelis netek? Krāniņš no sala nav sarāvies kā maza pipetīte? Jeh, bļe
Sweet home alabama
When the sky are so blue...
Tāks, ziema ir iestājusies gan. Nu ko, velkam no pažobelītēm dēļus, slēpes, ragutiņas , plēves- kas nu kuram un uz kalnu prom.
Liriska atkāpe – tā kā esmu “krivorukijs” un pats neuzdrošinos sev slēpēm stiprinājumus pielikt, man ir slēpes, stiprinājumi, bet tas viss joprojām smuki stāv kastītēs un plēvēs. Savukārt sievastēvs , kurš nosolījās šo svēto pienākumu veikt, neceļ ne ausu. So, sūkā pimpi, jenot!
Labi, atgriežoties pie ziemas un kalniem. Šoziem būs nāvīgi saspringts grafiks, vismaz patreiz tā rādās. 17-23/12/2004 in da Sweden. Ski resort Sālen. Vo kā. 25/12/2004-2/01/2005 in da Osterrich, ski resort Saalbach. Iznt it cool? Es jau sen to esmu pelnījis.
Un kā būtu februārī martā kādu slovākiju izķert? Nu tā, lai pa čīpo.
Yo nigeri, un tagad atpakaļ pie virpām, lai atvaļinājumā nav sniegs jāgrauž un lāsteka jāsūkā.
Stay cool, jerks! | | 4:40p |
Par ziemu 2
Dažbrīd man liekas, ka mūsu pilsētas tēvi dzīvo Floridā, kur nekad nesnieg, un ja sāk snigt, tad tas izvēršas par stihiju un vispārēju apjukumu. Vot nesaprotu, hoķ ubej, sinptiķu tante televizorā teica, ka būs putenis, skaidri pateica, un vecie varēja kurbulēt savus šķurus jau no vakarvakara, bet ko šie, no rīta izberzē acis un brīnās. Eto pizģec kakoi to...
Šajā sakarā atceros mazu biznesiņu. Skolas laikā, kad uznāca šitāda stihija un no rīta visi nelaimīgie autobraucēji lādēja debesis un sniegu nespēdami izspolēt no piesnigušajiem pagalmiem, bijām klāt kā mazie nazīši. Sak:”Saimniek, mēs pastums.” Izstum veco, tas tev divdesmit repšikus, iet tā lieta. Jāatzīst ka nekāds ūberais biznesiņš jau tas nebija, bet divdesmit repšiki ir paliek puspaciņa plikā meža* , vēl viens stūmiens un būs pilna.
Šodien ar. Tipinu no rīta uz šahtu pie sevis darāmos darbus apcerēdams un skatos, pie okupācijas muzeja parkingā viens mersīts rakņājas tā ka zili dūmi aš griežas , bet netiek ne no vietas. Nu ko ta, labā sirds jenots metas tam pie glaunā dūža un pastum-pastum- atripinies. Divās minūtēs jams bij laukā. Vecais ticis no kupenas ārā, kāp no mašīnas laukā , es pa gabal šim:”laimīg ceļ saimniek, vesels braucis.” Jams tik paspēj paldies nosaukt, ka es jau tenterēju tālāk un atcerējos par skolas laika biznesiņu. Heh, ja tagad onka nāktu latu dot, tad laikam neņemtu ni un ni, jo jāpalīdz takš labiem cilvēkiem. A skolas laikā pats pieietu, sak:”ei docent, červoņec davai, marožennoe pokupaķ buģem.”
*Plikais mežs (lat) – golij vud (rus/eng) – hollywood (eng). Populāra cigarešu marka 90o gadu vidū. |
|