10:05a |
Par ikdienu Tas viss ir huiņa. Lielākā vai mazākā mērā, bet tomēr huiņa. Man sāk uznākt patiesas bailes, ka šāsdzīves rutīna, mani uz to Meksiku neaizdzīs vis manos sapņos, bet gan natūrā. Labi, Meksika ir tālu, bet kas man traucētu Itālijas dienvidos vākt vīnogas, pļaut zāli vai krāsot mājas? No komprende itaļjano? Nu jā, nu sūds ar visu, labiem cilvēkiem, lai saprastos, valodas barjeras nepastāv.
Bļe, kak že zajebalo... |
11:21a |
Par “papiņiem” Priecājoties par saviem advertaizinga varoņdarbiem žurnālī Ieva nevilšus izlasīju vienu rakstiņu, kur meitenes, nu tip jaunās māmiņas, caur portālu www.calis.lv ir saorganizējušās un izpalīdzējušas ar mantām sievietei vārdā Taņa, kura bija palikusi bez iztikas līdzekļiem, nedēļu dzīvojusi uz ūdens un bērnu barojusi ar kumelīšu tēju, jo pašai no bezspēka vairs nēesot bijis piena. Un kas jautrākais – to, ka sociālā aprūpe neliekas ne zinis ir skaidrs, bet jaunais “papiņš” pirms trijām nedēļām atnesis speķi, saharīnu un divpadsmit saņus! Bļaģ, bļaģ, bļaģ! Šitos te, mentāli un finansiāli impotentos pumpētājus vajadzētu kastrēt un nogriezto mantību ziedot kinoloģijas centram. Jo, ja Tev nav ne graša pie dvēseles, nav sajēgas kā to nopelnīt, tad ej lec Daugavā, nevis padari vēl kādu meiteni nelaimīgu! Jo pastāstiet man, kur meitene, ar piecus mēnešus vecu bērniņu var iet strādāt?! Bļaģ, paķēru cemmi. Nu un mazais Oļegs, kuram tika saziedotas mantiņas un nauda, par ko viņš izaugs trūkumā un badā? Kas viņam makšķerēt iemācīs, velosipēdam ķēdi nomainīt? Pagalms kauties un zagt iemācīs, nu i mazais puišels dienās vēl nožmiegs kādu no ziedotājmāmiņu bērniem, un viss dēļ bezadbildīga pumpētāja!!!! |