ублюдок's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, May 13th, 2004
| Time |
Event |
| 10:41a |
“Bremzē, bremzē, ezītis!” skaļi iebļāvās Dārgā. Pēcēk es viņu nodēvēju par visu ezīšu aizgādni. Nu aizgādnis viņa varētu būt arī visām mazajām stirniņām. Labskanības vārdā izdomāju, ka viņa man ir visu mazo ezēnu garīgais līderis. Un tā apcerot sabrauktu ezīšu tēmu izdomāju stāstu par eža kažociņu. To gan tagad nerakstīšu, jo asinis stindzinošā sižeta līnija vēl nav izdomāta. Bet skaidrs ir viens, ezīšiem būt. Jautājums tikai kādā agregātstāvoklī. Vēl man varen interesanti liekas, vai ezītis lidojumā atritinās? Ja nē, tad ar maziem ezēniem varētu uzraut kalambolu. Vēl es atceros tādu grāmatiņu “Tavas Vienības Bundzinieks”, “Četri šķūnīši” ar bija jauki, bet Tavas vienības bundziniekā, sestās bē klases jauno naturālistu stūrītī bija ezītis kura vārds bija Nihilists. Vispār, ir vārdi, kuri paši uzprasās kā nosaukums, piemēram ezīši visi man liekas varētu būt nihilisti, savukārt otros golfiņus droši var saukāt par neliešiem, un visus mazos kaķēnus par Nikrofiņiem. Nu kaut kā tā. | | 11:10a |
Par bērnu grāmatām vēl
Nu vo, bij man kādreiz hits- Zentas Ērgles “Mūsu sētas bērni”. Nu vo, otrajā daļā “Tā tik bija vasara” Maigonis muka prom no nometnes, jo negribēja mizot kartupeļus, un viņu paņēma gūstā vietējie pigmeji – Jūrmalciema puikas, kuri mežā rāva nevis acīti vai dakteros, bet gan indiāņos. Nu vo, varonīgie čilkuti sagūstīja nodevīgo balģīmi Maigoni, un iedave tam par tāfeli, jo viņš virsaiti Lašu Nāvi nosauca par Reņģu Bendi.
Vo tas tik būtu jestri, iebraukt Engurē, tur ir tāda bīstami skumja vieta, kafē diskorestorānbārs Baltā bura or smth. Iepeldēt kafūzī, un nobļauties: “Nu ko bļa, reņgu bendes, tūlīt uzzinās ku vēž ziemo, ibio!” Nu un tad fiksi raut fraciņu.
Modelējam ainavu, jenoc vīlē pa Engures galveno ceļu ko mazās kājeles nes, mētelītis taisns, a tam no muguras satrakojies pigmeju bars ar airiem.
Savukārt Sasmakā var dabūt ar mēsludakšu, a Talsos vienkārši ar kulaku. Vispār lauku klopēs ir zināma romantika. Tāds mazā cilvēka aizvainojums un kropļotā taisnības izjūta redzot lepnu vāģi ar rīgas knariņu tajā.
Man liekas ka visbriesmīgāk klopējās Cesvainē pie vietējā “kluba” Grifs. |
|