Esmu nosapņojis jaunu divu akordu dziesmu.

Viss notiek 2/4 taktsmēra. Akordi - mi minors jeb Em un Sol mažors jeb G. Katrs akords skan četras taktis. Klusi. Es ar sadrūmušu seju raugos savā iekšējā būtībā. Spēlēju viens ģitāru un lēni sāku dziedāt:

        „Tie, kas rakstat ar dubulto vē,

Draudu vēstules gejiem -  draugiem.lv,

Paldies, ka esat, paldies, man prieks,

Svētku salūts nebūtu lieks...”

Seko neliela starpspēle, kuras laikā es cenšos atcerēties nākošo pantiņu, neviens to protams nenojauš, jo mana sejas izteiksme nemainīgi raugās tukšumā. Tad es turpinu:

„Varavīksnes karogs istabā plīv,

Mīl vai nemīl, tur kaut kas nav tīrs,

Pat tad, kad kļuvis jau precēts vīrs,

No baumām, leģendām netiekot brīvs”

Ģitāru skaņas lēnām sāk atkāpties, mi minors izgaists un paliek tikai vienas stīgas skanējums. Tas ir augšējas mi, kas monotoni pārņem visu apkārtni.  Skaņa pieaug. Kaut kur parādās vēl divi ģitāristi. No slēptuves  izlien Kristaps ar bungām, tad arī Andris. Visi ieslēdz fūzētus draivus un sāk spēlēt psihodēliskā stilā divus akordus. Es sāku ķērkt kā aizkauta cūka:

„ATPISIES, SAPISIES, KAUT PAKARIES...TAS PĀRIES...TAS PĀRIES.” 6X

(Kad mēģināju šo dziesmas daļu pusmiegā improvizēt šonakt savā istabā, ienāca mana mātes, un paziņoja, ka man galvā ir čuras, „Ļoti labi!” es atbildēju)

Tātad visa dziesma virzās uz to, ka es turpinu ķērkt:

TAS PĀRIES...TAS PĀRIES vēl kādas 8x pēc tam kļūstu klusāks, sāku čukstus izrunāt Tas pāries...tas pāries... ģitāras biedz spēlēt, visi beidz spēlēt. Palieku tikai es. Ar aizvērtām acīm, transa/meditācijas stāvokli, es atkārtoju... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries... tas pāries... tas pāries... tas pāries..tas pāries..

Piejauju iespēju, ja šī dziesma tiks publiski izpildīta, būs vairāki dziesmas nobeigumi: 1)publika sāks dziedāt/runāt līdzi (kā fight clubā, kad kāds nomira) 2)mani centīsies apklusināt ar varu 3)Grupas sastāvs mani nonesīs no skatuves

P.S. Šī noteikti ir mana ģeniālākā un skandalozākā dziesma par gejiem.