Jau trešo dienu man zvana telefons.   Vakar no kurjera  saņēmu 21 tumši sarkanu rozi. Tur bija  arī zīmīte: „Mēs Tevi Mīlam!”  Paraksts: „Tavi vīrieši.” Man ir arī pāris dāvanu kartes visādos masāžu saloniņos, bet tos man parasti izsniedz uz ielas. Tāpēc, tas mani nesatrauc. Tātad pēc tam, kad es saņēmu tās rozes, es aiz skumjām ar visām drānām ielecu džakūzi vanna un visu vakaru pavadīju dzerot šampanieti, klausoties Placebo „Meds” un koķeti smaidot spogulim. Kad no rīta uz radiatoriem žāvēju rozā zeķes kopā ar rozā bokseršortiem, rozā peldmēteli un rozā čībām, es saskumu vēl vairāk, jo veikalos  vēl joprojām nepārdod Orhidejas tējas maisiņus manām sasvīdušajām plaukstām un  man nākas ar mikseri piekult klāt ķiršu Yupī katrreiz, kad izdomāju iedzert to sasodīto miestiņu,  tas vairs nav tas, tas vairs nav tas.

Runājot par to  portālu, kurā visi piedāvā draudzēties un raksta garas, pieticīgas un garlaicīgas vēstules, mana reputācija ir graujoša, nepietiek ar to, ka mani ignorē manis salūgties pokemonu draugi, nesen uzinstelētais  statistikas laikrādis  uzrāda, ka šekure, šodien no 11 cilvēkiem, kas skatījušies manu profilu, visi ir  nepazīstami vīrieši vecumā no 15 līdz 25 gadi.