Vecrīga kūsā no ķekatniekiem un budēļiem, visi dodas meklēt sevi alkoholā. Esmu īpaši vērīgs, jo šis ir mans otrais iesaukuma mēnesis. Dienēju te pat Rīgā, pa nakti man ir stingrs mājās režīms bez TV, pornogrāfijas, čipsiem un mīļā I-poda.

Stāvot sardzē pie Vairas tantes mājas galvenās ieejas, aiz neko darīt es uzvēlu grandiozu sniega vīru – policistu Raini, koši dzeltenā vestītē. Šķībacaini tūristi šo mirkli iemūžināja kamerā un izrādīja pārspīlētas ovācijas. Rainis no laimes nepaspēja izkust, jo es pamanījos publiski izpildīt eksekūciju – aizdedzināju melnu plaukšķeni un iespraudu Rainim deniņos. Tad raidīju pāris brīdinājuma šāvienus tūristu virzienā. "Mirstiet, jūs, Ķīnas atkritumi!" es maigi murmināju.  Mani biedri, kas starpcitu nesen nesekmīgi absolvēja pamatskolu, bija pārliecināti,  ka  manī ir iemiesojies pats ļaunais Ziemassvētku sirmbārdis. Tad par godu sniegam mēs nolēmām spēlēt zolīti bez pulēm un punktiem.  

Mana maiņa beidzās 22.00, Vairas tante no sava stikla kalna šai vakarā tā arī nenokāpa. Viņai arī brīvlaiks. Viņa arī devusies sevis meklējumos.