- 1/24/20 10:01 pm
- Ejot mājās no darba, man bieži sanāk iet garām tumšai privātmājai ar augstu žogu. Apmēram metru no žoga, mājas pagalmā ir podests uz kura sēž milzīgs, melns doga šķirnes suns, viņš sāk riet vienmēr, kad redz mani tuvojamies. Nevarētu teikt, ka tas man sevišķi patīk. Tas drīzāk traucē un reizēm arī biedē. Kaut kādā brīdi, lai sagatavotos apriešanai, sāku laicīgi skatīties uz dogu jau pa gabalu. Vakar, piemēram, bija slikts laiks, un dogs savā tronī nebija. Šovakar laiciņš relatīvi labs. Un dogs ir postenī, redzu viņa melno galvu, viņš sēž un skatās, mums ir ciešs acu kontakts, es skatos uz viņu, viņš skatās uz mani, un tā es paeju viņam garām, un viņš nerej. Iespējams, viņš nemaz nav tik nikns suns. Viņš varbūt vienkārši ir ļoti ļoti vientuļš suns un tikai vēlās uzmanību. Tā man tagad gribās domāt.