Visiem ir jāzina, ka  Kaņepju ielā un Brūžu ielā var labi atpūsties. Krāšņākas vietas jūs neatradīsiet, necenšaties, tas nav apspriežams. Pamatā ir divas galējības, divas kultūras, divi cilvēku tipi, ielām krustojoties sakāpinās emocijas un uzjundī savstarpēji strīdi, kašķi, citkārt kautiņi, mīlas dēkas, avantūras.

Neapšaubāmi Brūžu ielā atrodas vismājīgākais alus dārzs Latvijā, alus šeit tiek brūvēts uz vietas – „dzīvais”, turklāt katru trešo kausu var saņemt par brīvu. Šeit ir sports, aromātiskā tabaka, pelēkie zirņi, ķiplokmaizes, pieredzējuši vīri, mednieku stāsti un nebeidzams dzīvīgums cauru nakti. Šeit ir daudz precētu kungu un gandrīz nevienas sievietes, taču tas nāk tikai par labu. Kad pirmo reizi šeit biju, es aiz priekiem gandrīz apčurājos, Latvija vinnēja Krieviju hokejā, un es līdz nemaņai piedzēries dziedāju tautas dziesmas un spēlēju zoli. Atceros, kā nākošajā rītā nogaršojis tikko ceptu maizi, es domāju, cik dzīve ir vienkārša.  Atgādināšu, ka Brūžu ielas nosaukums radies 16.gs, cēlies no vārda „brūzis” - tā senlatvieši sauca alus darītavu, kā arī labu pašmājas raudzētu alu.

Kaņepju ielas nosaukums izveidojās ne jau par godu kaņepju sviestam, drīzāk kā protests, apelācija viduslaiku pļēgurošanai, tās bija 18.gs. beigas, kad tik tikko aizsākās romantisma laikmets. Nedomājiet, ka šobrīd šeit uz stūriem stāv dīleri un tirgo zāli, tās ir muļķības, tā nekad nav bijis un nebūs, narkotiku šeit nav. Pirmkārt, šeit ir lieliskākais un burvīgākais puķu veikaliņš visā Eiropā, puķainā vecmāmiņa mani uzrunā vārdā. „Filipiņ, cālīt!” viņa saka un zin, ka manas mīļākās puķes ir neaizmirstulītes un gundegas. Netālu no puķu veikala - pretējā ielas pusē atrodas tējnīca, kurā var iemalkot zaļo jasmīna tēju, es šeit iegriežos piektdienās, lai, satiekot spožāko intelektuāļu eliti, sajustu piederību. Otrajā stāvā ir neliels viesu nams, esmu šeit pavadījis  divas neaizmirstamas naktis, tad es domāju, cik dzīve ir skaista un izsmalcināta.

„Pasaki, kurā ielā tu atpūties, un es pateikšu, kas tu esi par cilvēku!”