- 1/24/16 06:43 pm
- Mēs arī pirms kādiem diviem gadiem tajā Miera ielas tējnīcā svinīgā nopietnībā,kura pielīdzināties var tikai nacionālista balsojuma lapiņas urnā iemešanas brīdim,pasūtījām Balto Liliju. Lējēja nedaudz pārsteigta gurdeni nopūtās un sabrūvēja mums prasīto. Tad ar idiotu cienīgiem smīniem sejās dzērām šķidrumu, kurš nemaz nešķita tik grūti norijams, kā cerējām un pēc kāda brīža dumji ķiķinot sākām uz lapiņas divos stabiņos rakstīt cilvēku vārdus, no kuriem veidojām visnesaderīgākos pārus. Šausmīgi smējāmies kādu brīdi un tad teicu, ka man jāiet tālāk, nodomājot, ka principā jau mēs visi esam lohi. Izejot no tējnīcas sarunājām, ka tagad katra trešdiena mums būs tējas diena šeit. Cilvēki konkrētajā sastāvā vairs nekad nav redzēti. Atceros, ka toreiz uz brīdi sajutos līdzīgi kā pie ģimenes ārstes, kura svinīgā nopietnībā paziņoja, ka manu priekšpēdējās stadijas bronhītu varēs izārstēt ar cukurgraudiņiem no Lāčplēšielas homeopātiskās aptiekas un tas maksāšot tikai 12,99 LS. Savukārt, citu reizi uzprasīju lējējai tur kaut ko dzīvotgribai,un viņa man sabrūvēja kaut kādus pulverus, kuru pamatā bija apelsīni un zakusonā rieksti, toreiz gan nedaudz tirpa kājas. Bet kas to lai zina,varbūt tomēr Balto Liliju lietojot divas nedēļas no vietas visa dzīve ir apgriezusies kājām gaisā.