- 12/12/15 05:29 pm
- Ervīns ir tāds cilvēks, kas dzīvo patstāvīgā uzmanības deficīta. Tāpēc es viņus tik ļoti mīlu. Atliek man pievērst viņam bišķīt uzmanību un viņš jau burtiski kūst man uz mēlas, klausās manos smalkajos vārdos par sevi, smaida un luncina asti kā labs suņuks. Bet tad atkal man reizēm apnīk tās viņa alkas, un es vairs neglaudu viņa smago galviņu un nospiežu ignorēšanas podziņu. Ervīnu tas kaitina ļoti un viņš kļūst riebīgs. Rej, smilkst un trinās apkārt, izdomā sev visādas kaites un stāsta, ka šodien mirs. Vai, vai, vai kā tad mēs to pārdzīvosim?
Mūzika