- 10/20/05 11:57 am
-
Pēdējā gada laikā esmu manāmi novecojis. Grumbas, rūpju rievas un arvien asāki bārdas rugāji
iedzen mani nomācošā depresijā. Tikai tāpēc bieži dzeru. Es gribu būt jauns. Kā toreiz - 17gados, kad stāvēju uz 12.klases izlaiduma kāpnēm, saņēmis ziedus un teicamo atestātu dziedāju himnu un laimīgi šņukstēju. Tagad arvien vairāk naudas ziedoju kosmētiskajiem līdzekļiem. Vakaros taisu melnās tējas kompreses, apkopju apsārtušās acis un zilganos riņķus, sarīvēju kartupeļus un lieku masku taukainajai sejas ādai, pēc tam apūdeņoju poras ar gurķu ekstraktu. Gaidu svētdienas, kad atļaujos doties pie Ņinas uz māla terapiju. Māls piesaista un izvada manus toksīnus. No alkohola. Savelk poras un atsvaidzina ādu. Tas viss mazliet nomierina manu nemieru. Uz brīdi es atkal varu lūkoties spogulī ar smaidu. Piedauzīgu.