- 10/6/05 10:37 am
-
Esmu Pārdaugavā. Pulkstens 8.56 jau Pārbraucis Akmens tiltam, soļoju Mūkusalas ielas maģistrālē. Ceļā uz "Dienu". Domās gaidu pusdienas ar "Bet bet" solistu. Savu iznācienu, pirmā raksta publicēšanu "izklaidē" un darba algas paaugstināšanu.
- "Izveņiķe pažalosta, kak vi dumajķe, kak dolga i64o buģit vaina?" krievu tautības sieviete mani satver aiz rokas. Viņa ir pensionāre, vai arī dzīves mocīta izskatās paveca. Dzeltenais plašķis, sarkani krāsotās lūpas un gaiši brūnā ādas soma.
- "Ņiznaju!" es attraucu un turpinu iet, nu jau lēnākā solī. Mana militārā velveta žakete ar sarkanu zvaignzi un uzrakstu "District" bez vārdiem pauž manu nostāju. Un tad viņa sāka runāt par to, ka cilvēki ir cietsirdīgi un grib karot, ka ražo ieročus, pazemo cits citu un ir ļauni. Novēršas no Dievā un Kristus, nodarbojas ar pedofīliju un homoseksuālismu. Es saprotoši māju ar galvu, domāju par seksu un ar labo ausi turpinu klausīties The Satelittes "Nekad, Nekad, Nekad." Tad es atvainojos un saku, ka dodos uz "Dienu" strādāt. Viņa neizpratnē raugās manās sārtajās acīs un saka: "Ja vam žurnalčiki dam paļistaķ!" Un dod man bērnu grāmatu "Bībeles stāsti" un septembra nr. "Sargtornis", to, kas sludina Jehovas valstību.
Pēc 18.00 kopā ar Lauri dodamies gar Daugavas krastmalu, dzeram Zelta alu un runājam par to, ka gribam vasaru. "Izveņiķet pažalosta, kak vi dumajķe...?" Vot, kad nav cilvēkam miers, tad nav, bļeģ! Polnij Pizģec!
Mūzika