- 6/11/12 07:49 pm
- Braucot mājās apsēdos pretī vienai sievietei, un viņa uz mani sāk skatīties nenovēršot skatienu, tā ļoti vaicājoši, it kā mēs būtu sen pazīstami. Es arī skatos un cenšos atcerēties, kur es viņu esam redzējis? Un tad viņa sāk skaļi smieties, es pasmaidu un novēršos, un viņa man atvainojās, jo vienkārši nevarot nesmieties, un es jūtu, ka gan man, gan viņai mazliet kauns par sevi. Domāju par to, vai viņa gadījumā nav galīgi sapīpējusies, un vēl par to, ka vienmēr esmu gribējis tā saskatīties ar kādu, no šīm domām man pašam sāk kļūt smieklīgi, tāpēc iekožu sev mēlē. Tad sieviete kaut ko savā nodabā sāk runāt par trakajām dienām un biļešu kontroli, kas tūlīt notiks, vēl viņai izkrīt lats, un viņa nosauc sevi par stulbeni. Kāds no blakus sēdošajiem, saka, ka šizofrēnija esot smaga slimība. Kāpjot laukā, sieviete man pieskaras mētelim, atzīmējot, ka vidējā poga man ir atpogājusies. Es to aizpogāju, pasaku paldies un izkāpju. Vispār foršs brauciens.
Mūzika