Kad man ir depresija, es uzlieku skaļu elektroniku un kārtoju dzīvokli. Saslauku un izmazgāju grīdas un, ja viss ir pavisam sūdīgi citreiz iztīru aizsērējušās kanalizācijas trubas un varbūt arī izberžu vannu un nopulēju spoguļus. Tajā visā ir tāds perverss tūlītējais gandarījums. Ervīns tajā pašā laikā vienkārši uztaisa sev kokteili un sapīpējis raksta kaut kādu sūda dzeju. Domāju, tieši tāpēc mēs esam tādi draugi. Viņš man māca pavirši dzīvot, bet es viņam dodu kaudzi ar padomiem. Piemēram, ja sieviete tev kādu laiku vairs nesūkā, ir pienācis laiks šķirties. Ervīns tā pameta visas savas draudzenes un tagad vienatnē pārdzēries vārtās pa grīdu. Zini, Ervīn, dzīvē viss sāks iet uz augšu tikai tad, kad pārstāsi šīs alkoholiskās rotaļas. To es viņam saku katrreiz, kad viņš sūdzas par slikto pašsajūtu. Viņš ir pieaudzis cilvēks, bet visu laiku činkst. Tad viņam sāp galva, tad viņam atkal vājums un šodien istabā bija pārāk spilgta gaisma. Kas tas ir? Varbūt vienkārši iešņauc to amfetamīnu!