- Par Ervīnu
- 1/18/12 03:47 pm
-
Ervīns man saka, ka necels klausuli, ja es zvanīšu un gribēšu pie viņa nākt ciemos, jo viņam nepatīk, ja es atnāku labā noskaņojumā un lieku viņam klausīties savas mīļākas dziesmas. Tas jau nekas, ka es zinu tās dziesmas no galvas un protu perfekti nodziedāt angliski, viņam tas traucē koncentrēties uz Hemingveju. Vai draugi tā dara? Mēs taču esam draugi, un es viņu vienkārši informēju par to, kas ir laba mūzika. Šī ir laba mūzika.
Labi, vēl viņš man pārmet, ka es aiztieku viņa lietas, rakņājos pa skapjiem, un viņš pēc tam neko vairs nevar atrast, bet jūs ziniet, viņam mājās nav nekādas kārtības, nu nav tur nekāda sistēma. Viss vienkārši mētājas pa kaktiem. Un tad viņš brīnās, ka viņa Jorkšīras terjers kaut ko atkal saēdies. Tāpēc es kā labs cilvēks salieku tās lietas tur, kur tām jābūt. Nu kaut vai tās pašas grāmatas. Viņš tās tur tumšā skapī, un es tiešām nezinu nevienu, kurš grāmatas turētu skapī, tas ir stulbums, turpat blakus stāv pustukšs grāmatu plaukts, bet viņam labāk tur sakrāmēt vīna pudeles. Loģiski, ka es bišķīt pārkrāmēju. Kārtībai jābūt.
Un par gulēšanu. Visiem cilvēkiem ir jāguļ. Bet Ervīnam nesaprast, ka tā var būt, ka es reizēm atnāku, un kamēr viņš taisa kolāžas no sporta avīzēm, aizmiegu viņa gultā. Viņš pats taču arī aizmieg savā gultā. Un viņam ir laba gulta, kāpēc gan es nevarētu tur aizmigt?
Nobeigumā vēl saņēmu pārmetumus par to, ka praktiski nekad nesveicinu un neskatos uz viņa draudzeni, nesaku tur teiksim „Čau, Trīne, labi izskaties”, vai „paldies par kūkām”, bet vienkārši saku kā ir: „Jā, labi,” vai arī „Tagad ej prom.” Pirmkārt, jau viņa draudzene nav mana draudzene, un, jo ātrāk viņa to sapratīs, jo labākas būs viņai un Ervīnam un, otrkārt, pieklājība ir pilnīgi novecojis un nevajadzīgs lielums, tāpat kā tās sejiņas, kuras dažs labs vēl atļaujas izmantot internetā.
Mūzika