Garāmgājēji noskatās. Sēžu pie Olimpjas. Mans brālis arī. Galvā mums Rīga food skurbums, igauņu enerģētiskais padzēriens  un krievu alus. Sežam un dzeram. Kārlis streļī cigaretes. Tā bailīgi. Beigās 12 gadīgs panks iedod. Barlclay brūnās. Puika līdzīgs Jancim, blonds ar neprofesionālu grebeni uz sāniem. Iedzer manu alu un stāsta, cik slikta dzīve un pašsajūtu. Par nežēlīgā  Dambja un Embrija laikiem. Apžēlojos. Uzdāvinu ķiparam savu vienīgo enerģētisko. Sētnieks orandžā kostīmā centīgi smaida,  apslaukot apaļo soliņu stendu. Viņam vienalga, ka dzeram, viņš strādā, sapņo par vakariņām, dara savu darbu. Paliekam divatā ar Kārli. Runājam par seksu un  nevainību. Par Toma Grēviņa smukā brālēnā parādīšanos Saksī, par alternatīvā oldshool  glamrock ciešanām. Par to, ka kādreiz izaugsim lieli, pelnīsim naudu un piepildīsim sapni -  nopirksim māju Ķengarāgā.  Dzīvosim blakus Degām un Dolei. Audzināsim mazbērnus un pasūtīsim picu uz mājām. 

        Tik vienkārši tas viss būtu beidzies, mēs aizbraktu mājās un kopā skatītos Touch Of Pink.  Piedzertos un vakarā es ietu uz Fucking Different. Taču no augšas pats svētais likteņa kopums nosūtīja man ziņu. Centīgu zvirbuli, kurš  klabināja knābi un ritmiski raustījās. Šķiet,  viņš smējās par visu pasauli. Par skārda bundžiņu manā rokā, cilvēkiem, izglītību, morāli, sapņiem un pārošanos. Par manām pelēkajām kedām.  Par mani un Kārli. Viņš lēkāja un raudzījās manās gaiši zilajās acīs. Kā maz neķītrelis, kurš izdrāzis visu pasauli. Viņš iečivinājās un aizlidoja atstājot dāvanu. Melnu, svaigi izspiestu sūdu. Mazu gredzentiņu, mīkstu un siltu. Līdz šim nebiju redzējis, kā zvirbulis dirš. Bet tagad, es zinu, tas ir skaisti. Nudien, skaisti. Visi interesenti var pārliecinaties speižot šeit.