Esmu bijis apmēram divdesmit piecās bērēs, bet neesmu bijis uz nevienām kāzām. Tomēr esmu redzējis ļoti daudz labas kāzu bildes.  Piemēram, tagad draugos daudzi biedri pēkšņi apprecējušies un salikuši galerijas, kurās viņi ir skaistos uzvalkos, ar smaidīgiem un apaļiem vaigiem, ka pat grūti atpazīt. „Šodien apprecējos, draugi.” Tāds galerijas nosaukums. Un tur izgrieztas sejiņas skūpstā un apkārt sirsniņa. Banāli, bet mīļi.  Precēšanās vispār ir zināms mīļuma apliecinājums. Es varētu atļauties precēties biežāk, bet mans tēvs saka, ka mūsdienās ļoti grūti atrast īstu mīlestību. Praktiski neiespējami. Piekrītu. Ja nav jāiet karā, tā ir. Ar skaidru prātu šobrīd arī sadzīvot neiespējami. Un visu laiku jādomā par uzvarām. Vai es šodien uzvarēšu? Protams, ka uzvarēšu. Eju gar privātmāju rajonu, un visa iela vienos suņos. „Nikns suns.” „Nikns suns.” Vēl viens: „Nikns suns.” Un ielas galā veikals mīluļiem. Draugs man saka, ka tas tāpēc, ka tagad cilvēki vairāk sākuši mīlēt kaķus. Tāds tagad gads.