- Atpakaļ Skolā
- 9/2/05 10:20 am
-
9.00 sākas sports, bet laukā ir draņķīgs laiks. Plūdi. Nobastoju. Paspēju kārtīgi samērcēt kājas. 9.50 ir literatūra pie tuvredzīgās Bokas kundzes, redze viņai -3,5. Vakar rakstījām domrakstu. Neatceros par ko. Dzēru. Sēžam klasē un runājam par prozu, skolotāja atgadina, ka šodien ir 2.septembris, un viss ir nopietni. Pēc tam ieslēdz vecu padomju laika TV kasti, klātesošie ir norīkoti skatīties dumju pamatskolas rēbusu, pierakstīt un uzcītīgi pildīt. Viss ir mierīgi.
Ar 20minūšu novēlošanos ierodas klases satriecošākā meitene, priekšzīmīga, gudra, protams, skaista un smaidoša, mana draudzene, iza. Pirmā doma. Nu, piedauzīga. Otrajai vairs nav laika, esmu šokēts. uzzinu, ka iza ir literatūras skolotājas vietniece - labā roka. Viņa labo domrakstus. Un tagad svinīgi sāk dalīt izlabotos darbus. Pirmais savu burtnīcu saņem mans labākais draugs - lauris , vērtējums 1lit/1val. Niknums un vispārējs sašutums. lauris publiski solās atriebties. Klasē pieaug spriedze. Es ar nokārtu galvu raugos apķēpātajā solā un uztraukumā ķimerējos. Sāku atcerēties to, ka domraksts bija par filmu "četri", ka pats nerakstīju domrakstu, tikai sacerēju un nodevu drukāšanai savam brālim. Jūtos dumji, iztēlojos kā draudzene labo mana brāļa interpunkcijas un ortogrāfijas kļūdas, kā pārdzīvo visas paviršībās, kā cenšas viltot manu rokrakstu un izlabot garumzīmes, bļin, vēl manam brālim ir drausmīgs rokraksts, varbūt es dabūšu savu nepelnīto četrinieku, varbūt arī mazāk. Saņemu savu necilo burtnīcu. Atzīme: 8lit/6val. Mazliet nomierinos. Bokas kundze aizdomīgi skatās uz mani, ļauni smaida un saka, ka vispār es rakstot neslikti, bet pagaidām nekas vairāk. Tad iza par labošanu saņem divus desmitniekus + vēl izrādās, ka viņa ir bijusi atbrīvota no domraksta rakstīšanas. Saskumstu. Par to es tieku izsaukts klases priekšā un publiski pazemots, saņemu divus vieniniekus vienu valodā otru literatūrā, Bokas kundzes skaidro, ka esmu izlaidies jaunietis, ka nēsmu paguvis izpildīt sasodīto rēbusu, kas līdz stundas beigām bijis jāpabeidz un visu laiku esmu pļāpājis ar Lauri. Pilnībā atzīstu savu vainu.Tagad informātika. Protams, labi, ka es vairs nemācos skolā. Citādi uz pasaules nebūtu taisnības, tikai vieni vienīgi meli.