Es nezinu kāpēc vispār pieteicos angļu valodas kursiem. Varbūt tāpēc, ka angliski vienmēr esmu pratis maz, un tās ir manas izaugsmes iespējas. Ierados nelielā klasē, kur jau sēdēja pulciņš sieviešu. Iepazināmies angliski un sākam lasīt piemērus. Nolasīju savu teikumu, cenšoties būt pēc iespējas angliskāks: "My cat is sitting on the couch,"   uzsvaru lieku uz vārdu "My cat" (Mans kaķis). Kursa pasniedzēja pasmaida un paziņo, ka esmu malacis, tad turpina, ka angļu valodas kursi ir tikai aizsegs. "Mēs visi šeit esam pieauguši cilvēki," viņa saka un apsēžas uz galda. Izrādās šie nav parasti kursi, aiz tiem slēpjas slepena  iespēja nopisties.

Patīkami sajūsmināts nolemju neaprobežoties tikai ar vienu variantu. Jāizmanto gadījums un jāpamēģina viss. Tas ir zviedru galds. Katra peža kaila guļ un gaida. Ārējās atšķirības nav, tāpēc atliek mēģināt. Pēc kāda laika saprotu, ka iekšējās atšķirības arī nav. Pežas slīd vienādi, tātad ir vienādas. Tā ir vidēji slikta berze.

Diezgan vīlies ģērbjos un gribu doties prom, kad manu uzmanību piesaista kāda meitene, kas šķiet pirms tam klasē nemaz nav bijusi. "Esmu iedzērusi un ļoti slapja," viņa saka, un es negribot ticēt apguļos zem viņas un lieku. Saprotu, ka peža tiešām ir neticama. Kā sviests ar putukrējumu un medu siltā lietū. Izdaru pāris uzmanīgus grūdienus, un meitene konvulsīvi raustoties beidz, ejakulējot man virsū puslitru lipīga šķidruma.  Kas būtu bijis tālāk, varu tikai minēt, pamodos un sapratu, ka negribu mirt.