Filips

8/3/05 12:03 am
Kā mēs uz Zābaku laimi meklēt braucām...
     Par pasākumu Zirņos jau pašā sākumā man nebija skaidrība. Bija tikai nojauta 29-31. augusts. Ceturtdien vakarā, pēc trešās pilzenes piezvanīja Raivo,   "Močijam uz zābaku, bļe, man ir zāle un senča brenguļu alus!"   Man ir lats. Kopumā nav slikta ideja. Līdz Kuldīgai tiekam ar kājām. Tas ir, māsīca paved mūs līdz Kuldīgas ārēm, viņai nesen atņemtas tiesības, brauc šerpi, reizēm gribas mīzt. Drošībai pacienājam skuķi ar brenguļu alu. Kuldīgas autoostā esam agri. Divi pēcpusdienā. Piebiedrojas kuldīdznieks Raiča Kramēns un mēs stopējam uz Saldu. Stopējam. Apstājas dzeltena škoda. Pie stūres kaut kāds krievvalodīgs latvietis pasūta dirst, jo esam dzēruši, smirdam, tad viņš apjauš, ka esam sapappīpējušies zāli, apžēlojas un aizved.
Krēslo. Pie pieturas "Sēnīte" lēkā Peksis ar nospertiem T-Market ratiņiem un piedāvājas aizvest. Mūs nē. Meitenes. Pacienājam ar brenguļu tumšo.Tālāk ejam pa zemes ceļu. Ejam pa zemes ceļu. Bļeģ, ejam pa zemes ceļu. Kamēr jau tumšs. Priekšā kaut kāds apaļš, brūni piedirsts galdiņš, stāv vietējie, dzerstās, pīpē un prasa trīs latus, tipa, tā esot ieeja. Sametamies katrs pa latam. Vienalga nelaiž. Vajagot vairāk. Raivo mētājas ar lāmām, "Jobanie peģiki, visi!" Maukas neļauj turpināt ceļu, atnāk vēl vietējie peģiki, šoreiz sarkanās maikās. Brenguļu tumšais arī nepalīdz. Mūkam. Izrādās, kamēr Raivo un es pisāmies ar vietējiem, Raiča nemanāmi nopizģījis maisu ar kaut kādām zaļām tautas tērpu prievītēm. Nacionālisti, bļeģ. Nolemjam doties caur mežu.
        Esam uz vietas. Zābakā. Jau sākumā ievēroju leišu meitenes ar vācu aitas suņiem. Daudz panki. Raivo šķendējas par nesmukajiem peģikiem ar grebenēm (vēlāk, vecā aizdirstā lauku mājā - "prieka māja"- Raivo noskaidroja, ka tās īstenībā ir meitenes). Turpinam dzert. Ap pusnakti beidzas brenguļu tumšais. Ejam sirot Lāčplēsi. Visiem solam pa purnu, visi dod padzerties. Lietuvieši, maukas, nedod. Māj ar galvu un smaida. Tere, tere, bļeģ. Fonā skan kaut kāda Sound Forģe. Raiča no Pekša uzzin, ka prievītes var pārdot. Pa latu. Uz vietes nepērk. Nolemjam, ka rīt tirgosim pie "Sēnītes". 2gramus zāli es iemainu pret četrām ripām rūfija (rohypnols). Baigā manta, ja gribas seksu. Piejauciet pie alus un ejiet cienāt meitenes. Raiča un Raivo uzreiz sāk meklēt. Ok, es saprotu, ka esmu piedzēries un appīpējies. Man tāpat nestāv, tapēc apēdu savu šaibu pac un ar atlikušo pabaroju stulbo leišu suni. Iespējams viņš nosprāga, vairāk to kuci nesatiku.
       Baigais lietus. Bļeģ, nu, baigais. Pamožos netālu no Cieceres upītes. Pulkstens nedaudz pāri pieciem vakarā. Tatad esmu pavadījis bezfilmā nieka 17 stundas. Pizģec. Labi, ka galva nesāp. Vai arī es neko nejūtu. Esmu pielipis pie zemes. Aizrāpoju līdz skatuvei, nav spēka. Sēžu, tad atkal guļu. Visur ar dubļiem aplipuši mērgļi. Ievēroju, ka pie skatuves lēkā bijusī klasesbiedrene Ieva, gandrīz kaila, apenītēs, topiņā un ar daudz mazām sarkanām bizītēm. Sāk spēlēt PND. Raivo un Raiča nekur nav. Zvanu, bļeģ, telefons pilnīgā ūdenī. Sāk salt. Aizvelkos līdz Ievai, viņa pierunā mani nākt līdzi uz telti. Baigā starā bez visa rūfija mani aizvelk uz telti. Aplipuši ar dubļiem dzeram ļergu. Aizeju nedaudz pavemt pēc tam nolemju nedaudz pamīcīties. Aizmiegu.
        Svētdiena. Satieku Raiču. Raičam viss kārtībā. Gandrīz noslīka teltī. Prievītes kaut kur padirsa. Nekas. Uzzinu, ka Raivo sestdien no rīta aizbraucis mājās, piekāvis Pavasari un aizbraucis. Pavārtamies pie ugunskura. Visi mūs cienā ar pārtiku. Mēs lepni atsakam. Visi lūdzās. Beidzot paēdam ar. Ap deviņiem vakarā ejam stopēt. Ilgi.
         ...pirmdien no rīta uz saldu atbrauc Boldriks izkāpj no savas mašīnas, vienā rokā turot šampanieša glāzi pasmaida..ALKAŠI NARKOMANI PAGANIJE... un mēs esam mājās...

.
Current Music: Glamūrais roks