March 6th, 2013

• 3/6/13 08:13 pm
• Mīlestība ir tik savāda lieta, no rītiem es mīlu to puisi, kas brauc ar draudzeni autobusā. Viņš stalti sēž un nedaudz nolemti skatās vienā punktā, kamēr viņa draudzene bezspēcīgi guļ uz pleca un dažreiz paver muti. Viņai ir klasiskas lūpas, gaumīgi brūna matu krāsa un labas acu ēnas, bet tomēr viņu es tik ļoti nemīlu. Tas tāpēc, ka reiz viņa par kaut ko iesmējās un man bija skaidrs, ka viņa nav gudra meitene, jo smējās līdzi puiša draugiem, kas mētāja basketbolistu jokus. Tomēr es viņu mīlu par to, ka viņa gribēja izšķirties. Pienāca reiz tā diena, kad viņa neļāva puisim sevi skūpstīt un viņam nācās samierināties ar skumju apskaušanos. Pēc tam viņi kādu laiku nebrauca kopā, un es biju pārliecināts ka mīlestībai pienācis gals. Bet tomēr tā nebija, un viņi atkal brauca, un tad meitene sāka regulāri gulēt puisim uz pleca. Tieši pēc tam es iemīlējos viņas puisī. Viņa drūmais skatiens liecināja, ka viņš vairs netic romantikai. Arī skūpsti kļuva daudz aprautāki un vispār no viņa es ļoti daudz ko esmu mācījies.
  
• 3 commentsLeave a comment