October 4th, 2011

• 10/4/11 12:47 am

• Ejot mājās, klausos mūziku un domāju par garšīgām lietām. Pa ceļam ir vairāki labi pārtikas veikali, un vienā es ieradīšos, lai nesteidzīgi pētītu iedomātos produktus. Šodien mani interesē pupiņas, es stāvu pie konservu plaukta, skatos uz bildītēm un domāju par to kā tās pupiņas garšos, visgaršīgāko bundžiņu es paņemu rokās un novērtēju tās saturu pakratot bundžiņu. Tad lasu sastāvu. Izcelsmes valsti. Ņemu citu bundžiņu un salīdzinu tos pašus rādītājus. Saprotu, ka šī pupiņu izvēle nebūs viegla. Nav skaidrs, kuras ir labākas. Sarkanās tomātu mērcē it kā ir labas, un sarkanās savā sulā arī. Abas es noteikti negribu. Varbūt labāk ņemšu baltās. Man blakus apstājas sieviete un arī izvēlas pupiņas, es nolieku abas bundžiņas vietā un vairs nevaru padomāt, gaidu, kad viņa ies projām, un es netraucēti varēšu pievērsties pārējām pupiņām, tomēr viņa neiet un arī pēta pupiņu stendu. Tad es paņemu tās sarkanās pupiņas un it kā eju projām, taču nolemju, ka vēlāk atgriezīšos un izvērtēšu visus variantus vēlreiz. Tagad vienkārši pastaigāšos pa veikalu un padomāšu par ko citu. Nopirkšu maizi. Labu maizi. Mazās doniņās ar graudiem. Šķiedrvielas, lai ir vismaz 8%, un derīguma termiņš kādas trīs dienas. Izskatu visu maizes variantus un nonāku pie secinājuma, ka tieši tāda maize veikalā nav. Nolemju pirkt maizi citā veikalā un atgriezties pie pupiņām. Sieviete vēl joprojām nav aizgājusi, pupiņas viņa ir izvēlējusies, bet tagad viņu interesē olīvas. Es nolieku sarkanās pupiņas atpakaļ plauktā un eju uz blakus veikalu, tāpat jāpērk vēl maize.       

  
  
• Comments have been disabled for this post.