August 5th, 2011

• vērošana
• 8/5/11 12:34 pm
• Piebrauc balts un nolietots busiņš. Un blonda sieviete ar piebriedušām rokām sēž un nolemti skatās vienā punktā. Viņas vīrs - kalsni salīcis sirmgalvis, izlec no mašīnas un uzvelk sandales. Kuplie mati brīvi plīvo vējā, un viņš atvēris bagāžnieka durvis paņem zilu plastmasas maisu. Tas ir pilns ar izmazgātam drēbēm. Tad viņš pazūd blakus esošajā pagalmā.
  „Tepiķu tīrīšana, veļas mazgāšana, kažoki, vilnas veļa, netīrā veļa.” Rotā sāna durvis.
  Blondā sieviete turpina nekustīgi gremdēties atmiņās un prātot, cik nožēlojama ir kļuvusi viņas dzīve. Vēl pirms 20gadiem viņai bija tādas cerības un iespējas, tieši tāds skaistums un forma, lai iepatiktos jebkuram garāmgājējam, varbūt satikt miljonāru, bet atnāca viņš un piestāstīja pilnu galvu ar saviem plāniem par firmu, veļas mazgāšanu un naudu, kas aiz tā visa slēpsies. Un viņa noticēja. Un tagad veca un sarūsējusi sēž šajā busiņā, brauc pa Rīgu un mazgā netīrus masāžas salona atlikumus. Drausmīgi.
  Vīrs atgriežas ar jaunu plastmasas maisu. Tas ir melnāks un pilnāks. Ar trešo reizi viņam izdodas aizcirst durvis. Tad viņš apsēžas pie stūres, ne vārda nepasacījis iedarbina dzinēju un atpakaļgaitā izbrauc no Martas ielas.     
  
  
  
• 1 commentLeave a comment