February 14th, 2010

• No Ice Cream Allowed
• 2/14/10 06:03 pm

• Nesen braucu mikroautobusā uz Jelgavu, un tur bijā šāda zīme. Domāju par to, vai tas nozīmē, ka aizliegts ēst vafeļu saldējumu, vai arī aizliegums attiecās uz jebkāda veida pārtiku. Droši vien būtu uztaisījis klabā pūlu, ja nesēdētu netālu no vadītāja un nebūtu atvērts diskusijām. Tāpēc atļāvos izmantot situāciju un pajautāju, kā šī zīme ir domāta. „Tas attiecas uz visu. Arī uz čipsiem un kolu,” vadītājs teica.

  Nākošajā dienā braucu atpakaļ uz Rīgu, un atkal tā pati zīme. Man priekšā sēž kāds pavecs kungs ar netīru cepuri, krāsainu pufaiku, angļu uzrakstiem un dīvainu smaržu. Mēs braucam, un viņš atver pudeli un sāk dzert multivitamīnu sulu. Tā ir liela un pilna plastmasas pudele. Es kungam piesitu pie pleca un parādu uz saldējuma zīmi, kas pielīmēta mikroautobusa priekšpusē. Čukstu, ka zīme attiecas arī uz dzērieniem. Kungs, neslēpjot sašutumu, saka, ka „eto otnosetsa toļka na maroženoje!” Būdams taktisks cilvēks atkārtoti pajautāju vadītājam. Vadītājs, vai nu aiz bailēm vai arī tāpēc, ka tas ir cits vadītājs, pēkšņi maina noteikumus un paziņo, ka tas attiecas tikai uz vafeļu saldējumu.

  Tad kungs diezgan bravūrīgi vēršas pie manis un saka: „Ponjal, Šurik!”  Es piekrītoši pamāju ar galvu un ar pirkstu veicu trīs asus un ātrus dūrienus kunga vēderā. Fen-šui trešais līmenis, bļe. Kā biatlonā kungam pa degunu sākt tecēt asinis, un viņš izbrīnīts ieklepojas. „Kuš-kuš,” es čukstu, „būs jau labi.” Noslauku asinis ar mutautiņu un vēroju kā kungs rāmi iemieg. Pievēršos logam. Sniegs.   

  
  
• 9 commentsLeave a comment

• 2/14/10 08:22 pm
• Tikko viena speciāliste ziņās teica, ka tagad neviens kredītus vairs neņem, jo tas ir kaut kas tik pat drausmīgs kā apprecēties.
  
• 2 commentsLeave a comment