August 12th, 2007

• Shiraz vīns
• 8/12/07 06:10 pm
• Atkorķēta pudele ar garšīgu vīnu. Ieleju glazē. Ieskatos krāsā. Pavirpinu pirkstos. Paceļu pret gaismu. Pasmaržoju.  Pasmaržoju vēlreiz. Un dzeru. Lieliski. Sāku visu no jauna. Tas notiek lēni. Tā ir pirmā stunda. Un tad es iemīlos, un viss mainās. Vīns burtiski ievelk mani sevī. Kļūst nevaldāms. Līst pilnākās glāzēs. Izlaiž rituāla secību. Nāk virsū ar lielākiem malkiem. Es neko nesaprotu. Dzeru. Nezinu, cik daudz es dzeru, un vai es vispār dzeru. Smagi apleju bikses un dodos pirkt nākošo vīnu. Jūtos lipīgs un foršs. Kā filmā, kurā nav sižets, bet ir aktieris, kuru visi mīl. Atkorķēju jaunu pudeli un zvanu vīriešiem. Ulvis smejās. Viņš kādu laiku nedzer, tas ir jocīgi. Viņš gaida basu. Kristaps runā maz. Saindējies. Laikam pohas. Aleksim nevar piezvanīt, izslēgts telefons, un mājās neviena nav. Andris negrib neko. Viss. Nolemju vairs nezvanīt. Nahuj, bļeģ, bļeģ. Paskatos. Un kāds ir paspējis izdzert manu vīnu. Pievēršos dzejai. Sanāk diezgan slikti. Rakstu nožēlojamas rindas par to, kā no rīta mana mīla ir ietīta mušpapīrā. Tad pieceļos kājās un pirmo reizi izjūtu tādus kā kordinācijas traucējuma viļņus. Nolemju nekur neiet... Pamostos. Seši no rīta. Sēžot esmu nogulējis nieres. Un man ir bail kustināt galvu. Atrodu ūdeni un izšķīdinu Alkazelceri. Dzeru lēniem, trīcošiem malkiem. Cenšos atgūt miegu. Nesanāk. Pārāk lielas galavassāpes. Tad nolemju iedzert vīnu. Pasktos. Jā, viss vīns ir paslēpts. Nolemju vīnu vairs nedzert. Tas ir pārāk bīstams. Ieleju viskiju...     
  
• 1 commentLeave a comment