May 11th, 2007

• Skaņa.
• 5/11/07 03:06 pm

• Aptiekā nopērku rōzā ausu tampōnus. Ar vasku. 3.25ls par 12.gab. Sākumā sasildu rokās. Tad ielieku ausīs. Ou! Tas ir kā mirklis zem ūdens. Nē, tas nav nekāds mirklis. Tā ir bezgalība. Aizveru acis un  klausos savā balsī. Runāju. Tad dziedu. Sāku pat nedaudz jūsmot par to cik neparasti labi  es skanu. Beidzot  aprunājos ar sevi. Jā, veikli, veikli, Filip, veikli. Uzlieku  mūzika. Izslēdzu. Aizmirsu, man taču ir  ausu tampōni. Un ar to  man pilnībā pietiek.  Tas ir, pietiek, lai dzirdu sevi sevī.  Es dzirdu skaņas cauri  pirkstiem. Cauri kājām. Pieskaros galvai. Tad pieskaros olām. Pakasu. Mans Dievs, tās ir  visā ķermenī. Skaņas ir visur. Es kustos un skanu. Masturbēju. Kāda skaņa? Ha! FENOMENĀLA! Iedzeru viskiju un klausos. Jā, tas skan manī. Pārsteidzoši. Līdz vakaram domāju turpināt dzert. Pēc tam klausīšos, varbūt aiziešu uz skaņu mežu.

  
  
• 3 commentsLeave a comment