March 1st, 2006

• 3/1/06 02:41 pm

• Vakarnakt es sēdēju stacijas laukuma vidū pie lielā pulksteņa, starp putnu, bezpajumtnieku un sīktirgotāju ēnu hologrammām. Praktizējos sēdēt uz betona flīzēm un skaļi domāt. Tā ir mana jaunā aizraušanās, es raugos uz garāmgājējiem un skaļi paužu mirkļa sajūtas. Nejauciet, tās nav piezīmes, aizrādījumi, agresija vai neiecietība. Es domāju skaļi citādāk. Prātošanas formā ar zīmējumiem un mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem.  Pie manis pienāca trīs vīrieši ādas jakās. Uzreiz sapratu, kā lietas grozās, tāpēc ierosināju izveidot komūnu. „Taisām kopīgu komūnu?” es teicu. Un viņi kā labdabīgi pilsoņi pamāja ar galvu un piekrītoši apsēdās blakus. Komūnā skaļi domāt ir bīstamāk, tāpēc es mainīju stratēģisko koncepciju uz passive. Kā izrādījās vēlāk, man bija taisnība. Tie bija policisti.   

  
  
• 1 commentLeave a comment