February 28th, 2006

• mans biznesa plāns
• 2/28/06 11:24 am

• Iedomājaties. Cilvēki piedzimst. Dzīvo. Un tad it kā notiek tā visa attīstība, ar zināmiem panākumiem katrs kaut kā nebūt progresē, iepazīst un uzņem pasauli, izvēlas savu ceļu, varbūt cenšas iekļauties kopējā ainas reprodukcijā. Tur izvirza mērķus vai kļūt atpazīstamiem un rentabliem. Ir vēl tie, kuriem tā visa attīstība ir pie dirsas, tur gēnos stāv rakstīts skaidri - atdoties patērēšanai un lietot apreibinošas vielas.

  Patiesībā, es domāju par to, ka dažiem cilvēkiem patīk pārmērīgi apreibināties. Nu, atslābināšanās poza vai drosmes atveidošana tā noteikti nav. To mēdz saukt par nevarību. Es zinu, ka nākotnē būs tāds variants, ka visi piedzims un varēs izvēlēties kļūt apreibināti visu atlikušo mūžu, vai neapreibināties vispār. Tas notiks, nē, nu, jau ir skaidrs, ka tas viss būs šādi – cilvēks, ne jau uzreiz tā ņems un piedzims un izlems apreibināties, bet teiksim pēc pilngadības, kura ar laiku iestāsies, būs skaidrs, ka dažs labs ir norakstāms uz apreibināšanās sektoru, tas nozīmē, ka, implantējot speciālu čipu, caur hormoniem piegādātu milzīgus daudzumus reibuma, nu, adekvātu trīs promilēm alkohola vai gramam heroīna vai trīs paciņām Grippostad, bet tas viss notiktu ik dienas, un kopumā - ilgtermiņā tas būs ļoti pozitīvi. Apreibināšanās  par godīgo pilsoņu naudiņām būtu izdevīga -  dzīvot varētu rezervātos, savukārt godīgajiem pilsoņiem būtu garantēta lielāka drošība – narkomāni un alkoholiķi tiktu nošķirti un noziedzība krasi samazinātos.  Brīvdienās, būtu iespēja izklaidēties un doties uz rezervātu paņirgāties vai pamētāt tomātus, izceļoties uz kopējā deģenerātu fona. Domājams, ka ar laiku iejauktos cilvēktiesību aizstāvji un sāktos protesti. Bet tas būtu vēlāk. Iesākumā es  nopelnīšu pirmo miljonu un kļūšu par visai ienesīga masāžas salona īpašnieku.

  
  
• 5 commentsLeave a comment