January 31st, 2006

• Rācenes monologs
• 1/31/06 04:44 pm

• Trīs, divi, viens. Nospiežam „stop”. Es kļūstu par pedagogu.    

  Ēriks mīl gāzētos bezalkoholiskos un matemātikas uzdevumus. Atzīme - viens. Nē, N/V. Tev nav aizpagājušās nedēļas mājasdarbs literatūrā. Ā, Tu biji slims? Nekas, visi mājasdarbi ir jānēsā līdzi pierakstu kladītē.

  Klusums. Ziniet, tiem zēniem ir nepareiza attieksme.

  Diskriminācija pie mums nemaz nepastāv. Latvijā tiešām nepastāv. Puikām ir nepareiza attieksme. Ja godīgi, puikas vispār nav vainīgi, ka viņi ir puikas, tā ir. Ar to ir jāsamierinās. Nomierinieties. Tas ir mans subjektīvais viedoklis. Man nepatīk garmataini, izlaidīgi jaunieši, nopietni, man nepatīk tie puikas, kas atļaujas nenākt uz stundām, pīpēt un klausīties rokenrolu. Dzert klases vakaros un skolas pasākumos. Meitenes tomēr ir savādākas. Tie puikas pārkāpj normas. Viņi zaimo. Viņi uzpļauj izglītībai. Kas viņi dienās būs? Grāvjus raks un zags! Jā, tas skan labi. Rociet grāvjus, jūs nožēlojamie anarhisti, dumpinieki un neprašas.

  Dažreiz man šķiet, ka dzīve,  mana dzīvē, kā literatūras skolotājai ir bezjēdzīga, dažreiz man šķiet, ka visam trūkst jēgas, man trūkst mīlestības, tas ir, es kādreiz mīlēju, taču pēc  PSRS sabrukuma, kad saruka algas un skolotājus sāka nicināt, viss mainījās, manas ilūzijas par dzīvi aizgāja nekurienē. Es esmu viena. Jā, viena, nolādētie vīrieši, cūkas. Jūs neredzat?  Mēs skolotājas esam vairāk nekā skolotāji. Skolotājiem patīk skolnieces, man arī patīk skolnieces. Viņas ir paklausīgas, mācās. Es redzu meitenēs nākotni. Nē, tiešām es redzu. Dažreiz es apzināti ielieku augstāku atzīmi, bet tas tikai tāpēc, ka man tā gribās. Tā nav diskriminācija. Jūs taču piekritīsiet, meitenēm viss padodas  daudz labāk!

  
  
• 12 commentsLeave a comment