January 22nd, 2006

• špikošana - mūsdienu kičs!
• 1/22/06 07:36 pm

• 3 kurpju kastes piepildītas ar 4x4cm grāmatiņām, 5 fonts, luminiscētas ar skoču. 10.klases kaste, 11.klases kaste un divpadsmitās. Esmu nelabojams nospiedējs, špikoju jau vairāk nekā 10 gadus, daru to pietiekami profesionāli. Sāku sestajā, tas astoņnieks latviešu valodā bija feikots, man bija visa  diktātu grāmatiņa - iedzīta plaukstas lieluma formātā.

  Vidusskolā man palaimējās startēt klasē, kurā valdīja spiedēju gars. Es biju pseidodīleris. Tas nozīmē, ka visi zināja, kur var dabūt špikerus, bet nezināja, kurš darbina mehānismu! Man bija skaneris, dators, printeris, internets un vecmāmiņa, kas strādājā bibliotēkā. Es rūpējos, lai špikeri tiktu pārdoti  ne tikai manai klasei, bet arī paralēlklasēm un vēlāk  visām 15 vidusskolas klasēm. Shēma bija vienkārša. Visi pirka no Toma. Es arī pirku no Toma, bet Toms pirka no manis pašam nezinot.

  Pieprasītākie priekšmeti vēl joprojām ir vēsture, politika, ekonomika, ģeogrāfija, psiholoģija, filozofija, ķīmija un bioloģija. 8 - 10 kontroldarbu špikerus iespējams uztaisīt nedēļas laikā.  Špikera komplekts melnajā tirgū maksā 50santīmus. Digitālā varianta cena jeb autortiesības maksā 5Ls. Nedēļas sākumā Toms atsūta sarakstu ar tēmām, nedēļās beigās saņem špikerus un pārskaita man naudu. Parasti tas bija divciparu skaitlis. Vidusskolas pēdējā klasē  Toma peļņas cipari varēja trīskāršoties, taču es paspēju atrast citus Tomiņus gan starp desmitajiem, gan starp  vienpadsmitajiem.

  Godīgi sakot, atzīmēs man nespēj iedvest motivāciju, visu izšķir špikošana un nauda - adrenalīns un spriedze, iekāre un bauda. Es mēdzu paslēpt zemūdens mīnas un uzjautrināties. Tā es sodīju dumjos špikotājs. Situācija, kad 35% no klases pieļauj vienādu kļūdu – min nepareizu gadu, apraksta samelotus fakts vai skaidro izdomāta jēdziena nozīmi, skolotājam liek saspicēt ausis. „Es nesaprotu, kāpēc daļa no jums savos darbos ir minējusi, ka Napoleons 1812.gadā uzbruka Krievijai liegprātīgu apsvērumu dēļ.” vēstures skolotājs neslēpa izbrīnu. „Labākais darbs šoreiz ir Derumam, atzīme seši, viņš vismaz muļķības nav sarakstījis.” Pārējo stāstu jums nevajadzētu dzirdēt,  es nenoliegšu, ka vēl joprojām rakstu vidēji slikti. Sešinieki mani apmierina un izņēmumi ir literatūra un mūzika, bet tas tikai tāpēc, ka es spēju izteiksmīgi lasīt dzeju, apjūsmot brāļus Kaudzīšus un atšķirt Čaikovski no Baha.                  

  
  
• 3 commentsLeave a comment