November 12th, 2005

• Mārtiņdiena
• 11/12/05 08:14 pm
• Viesi jau omulīgi sēdēja pie galdiem, tad tika paceltas glāzes un ar labākajiem vēlējumiem godāts Mārtiņš - mans kaimiņš, kursa biedrs, smaidošs uzvarētājs. Visiem rokās mirdzēja Rīgas dzirkstošais, saliets nelielās burbonam paredzētās glāzēs ar citrona šķēlīti un komisku lietussargu. Mazliet nokavējies es kautri sveicu jubilāru Mārtiņu, viņa draudzeni Ritu, tad Ēriku un Lāsmu, un visus pārējos RSU topošos diplomātus. “Man zelteri vai minerālūdeni,” es aizsmacis lūdzu. Saņēmis stikla pudelē burbuļojošo Fuldataler avota minerālūdeni, es ar nostaļģiskām atmiņām raudzījos katra klātesošā iesārti pacilātajā sejas izteiksmē. Visus lēnām pārņēma patīkamais alkohola baudkaisles reibums. “Tu vairs nedzer?” Rita šķelmīgi izgrūda. “Ne tā kā agrāk,” es stomīgi pie sevis nomurmināju, un drudžaini pie lūpām liekot minerālūdeni, mazliet aplējos, pārējie to nepamanīja. “Ja šī būtu dzimšanas diena, vēl šeit būtu torte un svecītes, un arī urrāšana neizpaliktu, tad tu noteikti piedzertos” Rita spēlējoties ar konfekšu papīriņu noteicu, it kā runājot ar mani, it kā ar sevi. “Laikam jau,” es pasmaidīju. “Un tev tiešām garšo? Tas, tas gāzētais ūdens no Vācījas, es domāju,” Rita mazliet ciniskā intonācijā man centās uzbrukt. “Zini, minerālūdens jēga slēpjas ogļskābajā gāzē, savukārt iekāri nosaka gāzes burbulīši. Līdzīgi kā šampanietim, tie var būt gan lieli, smalki, dzirkstoši, nedaudz asi vai mundri nepaklausīgi. Vispatīkamākie ir saldi kraukšķīgie, maigi kņudošie un mazliet reibinošie. Tad, lūk, tieši Fuldataler minerālūdens ir tieši tik garšīgs.” Pēc tam Rita novērsās, mēs vairs nerunājām. Vēlāk, pēc tam, kad Rita piedzērusies ar taksi tika vesta mājās, Mārtiņš mazliet pacilātā solī man pienācis klāt, uzsita uz pleca un čukstēja: “Bet feini, tas tev sanāca, vecais, tiešām feini, iedomājies, Rita pat šitā piedzērās!”
  
• 4 commentsLeave a comment