October 26th, 2005

• 10/26/05 02:26 pm
•     - "Apelsīnu 10 minūtes paturi saldētavā, tad sagriez 4 daļās, samet viskija glāzē, pārlej ar Spraitu un piejauc klāt nedaudz citrona šņabi.  Atceries, tas ir mūsu signāls un labs dzēriens vienlaicīgi."  Evelīna klusi piekodina pasmaida un piemiedz ar kreiso aci, prasmīgāk nekā toreiz, kad, stāvot uz dziesmu svētku estrādes, es dabūju nogaršot viņas maģisko kolu - Juventus. RSS klīnikas kreisā korpusa trešais stāvs tagad ir restaurēts, apmeklējums beidzas pēc 21.00, taču  patīkamā etanola dvinga kavējas šeit krietni ilgāk.  Evelīna, tas ir skaists vārds.  Kaut gan savu  Fender ģitāru es  nokristīju par Lūcija.  Pēc maniem aprēķiniem Evelīnai ir 26 ar pus. Tas ir maz, ja ņem vēra, ka viņa ir ginekoloģe un plastisko operāciju speciāliste, kura ir 3 reiz šķīrusies, un tas ir daudz, ja ņem vērā, ka viņa vēl joprojām ir nevainīga. Protams, es viņai ticu vēl mazāk nekā sev, taču viņa šķietami tic katram sevis teiktajam vārdam. Es teiktu, viņa ir pseidonevainīga pataloģiska mele. Tieši tāpēc es sāku runāt par makslīgo vagīnu implantiem. "Tas ir ļoti dārgs, bīstams un sarežģīts process," viņa iesāk, un es klausos. "Taču, es zinu, tev patiks. Pirmkārt, tu kļūsi nevainīgs!" viņa čukst. "Bet kā?" es drudžaini iesaucos. "Tā pat kā es! Piecu gadu laikā esmu četras reizes mainījusi savu dzimumu. Tas ir jautri! Turklāt tu varēsi  pelnīt naudu pārdodot sava iepriekšējā dzimuma  dzimumorgānus!"
       Tātad trīs reizes šķīrusies. Es ejot mājās domāju.  Nez kāpēc nopērkot kilogramu apelsīnu, spraitu un citrona vodku, pārdevēja smaida un miedz ar aci. Visur paslēpušies transvestīti vai arī man ir paranoja?                                           
  
• 8 commentsLeave a comment