October 24th, 2005

• 10/24/05 05:14 pm
• Tagad man ir pašam savs plānotājs - ar Bārbiju uz vāka un atslēdziņu sānos, lai brālis nelasa. Bet par to vēlāk. Atļaušos meitenīgi iespiegties. Tas ir Satriecoši. Vienkārši fascinējoši. Arvien jaušamāka ir ziemas tuvošanās. Ziema ir mans mīļākais gadalaiks. Laukā jau tagad ir reti jauks, glāsmains laiks. Uzsvaru liekot uz Reti jauks, es divreiz hipnotiski paskatos uz mākoņiem un samiedzu acis. Atgriežoties pie plānotāja - šodien sastādīju darba pienākumus novembrim, decembrim un janvārim. Pirmkārt, jānopērk orandža neona krāsas dzija. Novembrī ģimenei adīšu šalles un dūraiņus. Brālim arī cepuri. Decembrī esmu ieplānojusi stopēt uz CAR. Nedaudz atpūtīšos, varbūt palīdzēšu mazuļiem un mācīšo spēlēt džangu. Fakts, ka nākošnedēļ saņemšu atvaļinājuma naudu, mani nomāc. No naudas tērēšanas man sāp vēders un metas pumpas, parasti nezinu, kur tērēt, ko pirkt, kam dot, tāpēc šoreiz visu nospēlēšu laimētavā. Mans viltīgais plāns pret lieku stresu izdosies. Jau tagad neziņā nervozēju. Un, ja janvārī Latvijā būs atkustnis, es noteikti braukšu uz Alpiem. Tā arī ierakstīju - "Uz Alpiem!". Aizvakar nejauši pa lēto nopirku snowbordu.
  
• 14 commentsLeave a comment