October 3rd, 2005

• 10/3/05 01:12 pm

•     Naktsnīgs svētdienas vakars, es aizkūpinu tumši brūno pīpi, ievelku dūmus un apierināts nokrekšķinos. Garšas kārpiņas atkal ir sajutušas ķiršu tabakas liegos pieskārienus.  Šonakt es neesmu viens. Ciemojas Šūmaņu ģimene.  Roberts un Klāra.  Roberts ir mazrunīgs, omulīgs vīrs. Pagarie taisni brūnganie mati ir sasukāti uz labo sānu. Acīs mirdz inteliģences. Arī Klāra ir jauka sieviete. Aiz gaiši zilajām acīm, lokainajiem matiem un jaunavīgā romantisma ir paslēpušās rūpes par astoņiem pēcnācējiem.  
       Nepiespiestā mierā mēs raugāmies sveču gaismā un malkojam konjaku. Roberts  mērcē kājas siltā piparmētru ūdenī. Klāra puskaila izpilda Roberta skaistāko klavieru ciklu "Karnevāls". Sajūtu Eizēbija un Florestāna  muziklos pieskārienus. Tad  mēs aizlidojām kopā. Vēl tagad man sirdi plosa viļņveidīgs drudzis - iztēles, fantāzijas un iedvesmas auglis. Ak, mans mīļais, Romantisms. 
  

  
  
• 13 commentsLeave a comment