Mans vecaistēvs bija ukrainis. Jaunībā viņš atbrauca dienēt uz Latviju. Apprecējās. Un tad dzēra piecdesmit gadus. Pārsvarā šampanieti ar balzāmu. Kad biju bērns, atceros, ka ģimene viņam bieži neļāva dzert, tādās reizēs viņš izleca pa logu un atgriezās pēc nedēļas vai divām, kad beidzās nauda. Iespējams viņam bija daudz mīļākās, iespējams arī nebija, viņš bija taupīgs, visu lieko naudu viņš  ieguldīja metāllužņos un mūzikas instrumentos. Kad viņš nedzēra, viņš lasīja enciklopēdījas un mācījās valodas. Pirms nāves viņš man deva dažus padomus. Nedzert daudz alu. Uzmanīties no sievietēm. Un dzīvot bagātiski.