"Do you like porn?" "Are you homosexual?" "Yes!" "I know were you live!" Telefonā skan Borata balss. Pulkstens ir ap vieniem naktī. Esmu gultā. Un jūtu, ka pēkšņi sāku svīst, lipt pie segas un justies slikti.  Beigās klausulē dzirdu pavisam wierd LOST dokumentālās filmas melodīju. Es izslēdzu telefonu un dzirdu, ka ieskanās skype. Aiztaisu logu un iedzeru trīs lielus malkus ar viskiju. Ulvis mani mierina, ka tie ir tikai turki, kas mani atraduši un varbūt tikai grib izvarot. Es zinu, ka tas ir vācu vai poļu kods. Sāku vainot visus poļu piegādātājus, visus, kas mani ienīst un pret kuriem esmu bijis ļauns. Visu nakti dzeru viskiju. 

Šorīt pohas. Viss kļuvis skaidrāks. Kāds mani ir nodevis googlei. Ieeju googlē un ierakstu savu nummuru. Nekas netiek atrasts. Tad ierakstu zvanītāja nummuru un, jā, šeit tas ir. Visticamāk pērkot i-neta veikalā datoru, mans telefona nummurs ir nokļuvis ļaunprātīgā scam listē.