Viņu sauc Jānis, bet es viņu saukšu par Edgaru. Edgars ir biseksuāls. Viņš pats to vēl nezin.  Tāpēc tagad viņš runā par psihologiem. Precīzāk, par papīru plēšanu. Jo Marta plēš papīrus.  
"- Psihologi ir pierādījuši, ka Tie, kas plēš papīrus... viņiem vajag ļaut to darīt," viņš saka, "tā viņi atbrīvojas no spriedzes." Es izšķīdinu vitamīnus. Edgars pārliek kreiso kāju pāri labajai. Marta turpina plēst papīrus. Es paskatos uz Martas kāju. Viņa ritmiski sasprindzina pirkstu galus. Tātad nervozē.
"-Un spēļu vilcieniņi, kas riņķo pa apli. Tos nedrīkst dāvināt bērniem. Sevišķi zēniem. Ziniet kāpēc?"
Klusums. Klusums. "Tāpēc, ka visiem ir pohuj?" es saku. Un Edgars to nedzird. Atkārtošu. Viņš ir  biseksuāls. 
 "Tāpēc, ka psihologi ir pierādījuši, ka šīs rotaļlietas zēniem attīsta homoseksualitāti."