Vakar biju vienās nedienās visu dienu. Pie Āgenskalna tirgus pieturas man pienāca klāt vīrietis un sāka lauzītā angļu valodā teikt, ka 63. autobuss brīvdienās nekursē. Es uz viņu nopietni paskatījos un atbildēju, ka visu ļoti labi saprotu. Tad viņš pateica to pašu latviski. Kaut ko vēl pārmijām, bet vairs neatceros. Sapratu, ka autobuss jāgaida 17min un nolēmu iet pēc velosipēda. Pēc tam mēs redzējāmies vēlreiz pie tirgus pagalma. Šis kungs man nolēma pateikt, ka eju nepareizā virzienā. Tad es pajautāju, kā viņš to zina? Atbilde nesekoja. Tā citreiz notiek.

Pēc E vārda dienas, ap trijiem attapos pie iesprūdušām savas kāpņu telpas durvīm. Par laimi tur tieši bija kaimiņš nolēmis labot velosipēdu un atrāva ar kāju vaļā durvis. Tas izskatījās ļoti iespaidīgi. Pateicu paldies un viņš atbildēja, ka vienam par otru jāpastāv. Uz pastkastītēm stāvēja četras neatvērtas lodes un maisiņš cepumu. Sajutu rajonu arī paīstam.

Kopumā jūtos labāk, bet vienlaikus kaut kas šķiet off. Priecājos, ka vakardien laikus aizgāju mājās, neko daudz nepatērēju un rezultātā šodien varēšu turpināt savu santehnikas projektu. Tāpat priecājos par saulīti aiz loga. Uz depo braukšu ar ričuku. Ķermenis tieši arī jūtas tāds neizstaipīts.

Man gribās, lai visiem ir labi, jo, tad es arī jūtos labi, bet tas arī tā līdz galam nav pareizi. Es gan turpinu censties, bet pēdējā laikā nav ne iedvesmas, ne pacietības. Nezinu, kurā brīdī viss nedaudz sašķobījās. Kopumā jau tomēr arī jūtos labi. Naudas pašlaik ir maz. Darbs noteikti atradīsies. Tūlīt aizbraukšu un nopirkšu pareizo detaļu ūdens pievadam. Viss saslēgsies un būs labi.

Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 71%

Jāpabeidz dzert otro šodienas kafiju un tad jābrauc uz imantu, uz depo veikalu. Man jānopērk kaut kāda savienojuma figņa. Ceru, ka varbūt vēl uzspīdēs saulīte, jo ļoti labprāt to noķertu un atpakaļ ietu ar kājām. Šodien arī neko negribas, lai gan gaļaks noteikti ir mazāks, nekā vakar. Klausos lietuviešu regeju un cenšos savākties starp plutuplasta gabaliem un apģērbiem, kurus atradu sapelējušus. Pēc 2 nedēļām pie manis brauc ciemos ārzemju viesis, tāpēc noteikti līdz tam jāsaved viss kārtībā. Nekārtība ļoti traucē arī man pašai sakoncentrēties.

Vakarpusē jāiet dušā un jāsāk taisīties xxzai4ixx vārda dienas ballītei. Jau sapratu, ko vilkšu mugurā uzreiz pēc dresskoda izlasīšanas, kas, manuprāt, ir laba zīme.

Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 73%

Vakardienas projekts pārbīdīt mēbeles ir pagaidām radījis tikai vēl jaunas galvassāpes. Atklāju, ka mana dzīvokļa ārsiena norasojusi (?) Mitruma līmenis gan katru dienu turpina krist, tāpēc domāju, ka līdz nākamajam rudens sākumam atkal esmu drošībā. Pie pašreizējās situācijas īsti arī citu variantu nav. Kārtīgi visu notīrīju ar pelējuma noņēmēju un varbūt no tā arī bik apštirījos. Pēc tam biju teātrī, kur paralēli centos sakoordinēt loģistiku ar ļoti par laiku relaksētiem cilvēkiem (with peace and love). Pēc tam atkal nevarēju naktī iemigt, lai gan biju divās garās vakara pastaigās.

Šodien jāpabeidz nodarboties ar mēbeļu pārstumšanu, tad pārmaiņas pēc eju skatīties pati teātra izrādi (dailē vēl pa vienam) un tad pa taisno mums ieplānots nodarboties ar veļasmašīnas dabūšanu dzīvoklī. Vai man šim visam šodien ir enerģija? Ļoti labs jautājums. Tikko vēl nedaudz sastrīdējos par to, ka man negribas, ka man visu laiku izmaksā, kas, tagad šo rakstot, vienkārši šķiet stulba lieta par ko ņemties. Šodiena laikam nav mana diena, bet es turpinu mācīties arī šādās dienās neko pārāk neatcelt un nepārplānot, t.i., ļauties dzīvei.

No negaidīto sarunu ziņām - vakar runājos ar vienu vācieti, kurš jau 18 gadus dzīvo Latvijā, latviski. Viņš pastāstīja, ka suns, kuru gāja vest ārā piemājas patversmē, augustā nomiris. Bijis vēzis. Pēc tam parunājām par to, cik Liepāja forša pilsēta. Izrādās, ka no turienes vēljoprojām kursē prāmji uz Vāciju. Ceļā (jūrā) jāpavada 24h.

Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 71%

Šodien rītu sāku ar diktātu latviešu valodā, jo šodien ir Valsts valodas diena!! Sveicu!! Man šķiet šajā pasākumā esmu piedalījos biežāk, kā nepiedalījusies, bet šogad diktāts likās ļoti ātrs. Vai arī mana roka ir palikusi lēnāka. Jebkurā gadījumā, jūtos ar sevi apmierināta un vēl pat neesmu brokastojusi.

Vēl no labām ziņām - kuru katru dienu N un L man piegādās veļasmašīnu. Ļoti priecājos par domu, ka man vairs nebūs jāizmanto laundromāta pakalpojumi. Protams, tur bija arī kaut kas romantisks sēdēt 1-1,5h skaļu veļasmašīnu ieskautam. Bieži lasīju grāmatu, bet tikpat bieži man gadījās runāties ar cilvēkiem. Atsevišķi izņēmumi ir bijuši interesanti, bet pārsvarā tomēr šīs interakcijas mani ir nogurdinājušas. Es negribu tādai lietai, kā drēbju mazgāšana, pievienot vienmēr socializēšanos. Vakar pepco ar mani pārdevēja sāka pārspriest diy idejas suņu pavadai (pēc būtības smukam striķim), kas bija nocenota pa 55 centiem. Ko man darīt? Es esmu praktisks cilvēks un, protams, uzreiz sāku ģenerēt ar viņu kopā idejas. BET kā viņa zināja, ka ar mani varēs TĀ parunāties?? Pēc tam rimi ārzemnieks man jautāja rekomendāciju alus izvēlei. Es tikai gāju garām. Agrāk šis nebija tik traki. Jūtos tā, it kā nejauši būtu atvērusi kaut kādu portālu. Man kaut kā šādi ir jau bijis tikai vēl vienu reizi dzīvē. Tas bija tolaik, kad tikko sāku dzīvot patstāvīgi līdz šķiet filosofijas 1.kursa beigām. Ļoti interesanti, kā šis viss šoreiz attīstīsies.

Tā kā veļasmašīna tomēr ir lielā sadzīves tehnika, tad attiecīgi man ir nepieciešams pārkārtot arī virtuvi. Šodien plānoju pārstumpt ledusskapi, ko neesmu darījusi, šķiet, kopš šeit sāku dzīvot. Tas noteikti būs fun. Pēc tam vakarā jābūt teātra haltūrā. Vēl, protams, būtu labi sākt izsūtīt CV lielos apjomos, jo galu galā apkures sezona ir sākusies. Šķiet, ka kaut ko varbūt vēl piemirstu, bet gan jau atcerēšos.

Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 74%

ak, cik skumīgi... tikko uzzināja, ka kopš aprīļa mainījušies noteikumi un kā bezdarbniekam jāizvēlas starp pabalstu un autoratlīdzības saņemšanu. Summai pat nav nozīmes. Man stāstīja situāciju, kur cilvēks šo nezinot saņēmis 30 eur (!!!!) autoratlīdzību un tā pazaudējis 600 eur (!!!!) bezdarbnieka pabalstu. Sistēma šo info ielasot automātiski no vid un neesot pat nekāds brīdinājums.

Labrīt, mīlīši!
Par laimi šodien jūtos jau daudz labāk, nekā vakardien. Vakardiena gan bija tāda patizla. Mēģināšu tajā neko daudz neielasīt, lai gan šodien jūtu sevī zināmu neapmierinātību. Jebkurā gadījumā, viena interesanta lieta, kas notika: biju alepo, kur ar mums sāka komunikāciju igauņu vīrietis. Sākumā runājām par braukšanas kultūras atšķirībām, tad par nelegālajiem migrantiem un tad tā arī veiksmīgi atvadījāmies. Taču pēc vairākām stundām viņu sastapu atkal jau nakts tumsā. Uzvaras parkā. Praktiski jau pie savām mājām. Ja viņš mani nebūtu uzrunājis, tad būtu pagājusi garām pat nepamanot. Protams, ka viņš bija ļoti pārsteigts, ka mēs te tagad nakts vidū runājamies igauniski, bet mums bija ļoti jauka saruna par Tartu un kur man vēl patīk Pārdaugavā pastaigāties. Tieši nesen biju domājusi par to, kā lai izdomā veidus, kā papraktizēt valodu. Ienācu mājās un ļoti tāpēc nopriecājos. Suns arī kārtīgi tika izstaidzināts. Droši vien tāpēc arī šodien jūtos labāk.

Pēc apmēram stundas vēl jāiezvanas bezdarbnieku konsultācijā. Droši vien pēc tam atkal sajutīšos slikti. Atkarīgs par ko viņi šoreiz būs nolēmuši uzbraukt augumā. Vismaz zinu, ka ne uz ilgu, jo pēcpusdienā man ieplānots satikt L. Līdz tam laikam gan vēl jāpabeidz rakstīt vienu vēstuli, kuras saņēmējs, protams, arī dzīvo Igaunijā. Ja šis šādi turpināsies, tad man nekas cits neatliks, kā sākt šīs visas uztvert par lielām zīmēm un iemesliem maniem darba atteikumiem Latvijā.

Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 77%

Šorīt pamodos kaut kur ap pus septiņiem, bet biju tādā pus miega, pus apziņas stāvoklī, ļoti nosvīdusi. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu kaut ko tādu piedzīvojusi. Kad pamodos pa īstam pēc divpadsmitiem, tad izjutu lielu apjukuma sajūtu. Pēc brokastīm un kafijas sāk palikt lēnām labāk. Pagaidām pie šī vainošu alkohola lietošanu. Man gan jāsāk mosties, jo vakarā plānots satikt M un B, kā arī no rīta vēl pienāca e-pasts, ka šodienas laikā obligāti nva jāiesūta sava darba meklētāja dienasgrāmata. Domāju, ka izdzeršu līdz galam kafiju un tad uz kādu brītiņu iešu pagulēt čokurā.

Vismaz viena arī pozitīva ziņa - APKURE IR PIESLĒGTA!!!

- iegāju dušā
- izsūcu grīdas
- nomazgāju logus
- sakārtoju nākamās nedēļas plānus
- izveidoju google doc kaut kam foršam

gribējās vienkārši pierakstīt, cik šodien labi uzvedos; pašlaik vēl cepju biezpiena plācenīšus, nedaudz vēlāk iešu socializēties

bučas!!

Šorīt modos vairākas reizes līdz ap plkst. 10:00 nolēmu celties. Uzreiz ieraudzīju, ka pienācis e-pasts par darba atteikumu un vēl pienākusi viena ļoti pozitīva ziņa, kuru gan te nedžinksošu (kā šo vārdu vispār raksta??). Krč, pagaidām viss šķiet līdzsvarā, lai gan jūtu, ka sāk jau piezagties uztraukums par darbu. Tāpēc visu laiku cenšos sev atgādināt, ka viss ir kārtībā. Īstas problēmas varētu sākties tikai ar janvāri. Nav jau arī gluži tā, ka es tikai sēdētu mājās un kaut ko gurķotos. Nezinu, varbūt vienkārši mans ķermenis sāk aklimatizēties tumsai, varbūt mitruma pelējuma sporas nolēmušas sākt augt tieši manī vai varbūt viss tiešām būs kārtībā.

Šodienai pēc plāna bija jābūt busy busy busy, bet ap pusdienlaiku mana enerģija jau bija iztērējusies. Dienu sāku teātrī, kur sākās galvassāpes, lai gan nebija pat daudz cilvēku. Pēc tam uz īsu brīdi satiku I ar kuru kopā aizgājām vēlās brokastīs uz mārtiņa beķereju, kur beidzot bija mana mīļākā brokoļu bulciņa. Tad man bija plānots doties uz Valodu festivālu, bet sevī nejutu vajadzīgo enerģiju un programmā arī redzēju, ka palikusi tikai viena man interesējoša diskusija. Uz atvadām teicu, ka braukšu uz centru tikai, ja kāds man privāti uzrakstīs un uzaicinās. Ienākot mājās tieši saņēmu ziņu no K ar piedāvājumu iedzert tēju, kam attiecīgi nevarēju nemaz atteikt. Aši devos uz tramvaju un braucu uz centru. Papļāpājām kkc un mājup nolēmu iet ar kājām, bet līdz mājām nenonācu. Augstā mitruma dēļ nemaz negribu tur tik ātri doties. Vismaz uz vakaru galvassāpes mazinājušās.

Mitruma nosūcējs cītīgi strādā bez apstājas jau otro dienu pēc kārtas, bet mitruma līmenis turpina saglabāties ap 80%. Mājas whatsapp čata balsojumā tika nobalsots atlikt apkures pieslēgšanu līdz nedēļas beigām. Ļoti ceru, ka nav plānots veidot tagad vēl vienu balsojumu. Un vispār šodien līdz plkst. 18:00 ir vētra. Kuram gan negribētos patverties no vētras siltās un apkurinātās telpās? Man personīgi ļooooti gribētos. Ar sildītāju tomēr nav iespējams tā iesildīt.

Brokastīs dzēru kafiju un ēdu mini cīsiņus mīklā. Tagad mēģinu izdomāt, ko lai tādu padara līdz vakaram. Mans ķermenis jūtas neizstaipīts un prāts nepamodies, tāpēc jūtos gatava tikai mierīgām aktivitātēm. Piemēram, varētu uzvārīt vēl vienu kafiju. Domāju, ka mani arī nedaudz nogurdina doma, ka nākamā diena (bez šodienas), kurā man būs 0 darīšanu ir tikai nākamsvētdien. Aizvien vairāk sāku noticēt domai, ka ziema vienkārši nekad nepienāks.

No citām ziņām - šodien saņēmu 1 e-pastu, kurā informēja, ka kandidātus izskatīs tuvāko 2 nedēļu laikā, un 1 e-pastu, kurā man darbs atteikts. Intuitīvi vēlos kādu nedēļu vēl nogaidīt pirms atkal sāku nodarboties ar CV izsūtīšanu. Man arī nākamnedēļ būs pienākusi nākamā bezdarbnieku konsultācija. No vienas puses, jūtu, ka esmu atpūtusies un domāju, ka lielāko daļu izdegšanas simptomu pilnīgi noteikti man būs izdevies apārstēt pa šiem mēnešiem, bet no otras puses - dzīve ir uzņēmusi pašlaik tādu pagriezienu, kas radījis manī skaidrību, ka vismaz tuvākajā laikā noteikti vēl nesākšu dzīvot dzīvesveidu "darbs - mājas - darbs". Un tas ir labi. Mans iekšējais pusaudzis pašlaik jūtas samīļots.

Šodiena pagājusi ļoti relaksētā gaisotnē. Pa dienu biju “ēnot” potenciāli jauno darba vietu. Ļoti patika gan cilvēki, gan telpas, tāpēc ceru, ka mani paņems. Rezultāti nākamās nedēļas laikā. Pēc tam izgāju skaistā pastaigā un baudīju saulīti. Varēja mierīgi pat iet t-kreklā. Vakarā kopā ar L noskatījāmies ērkšķu epizodi, bet tagad atnācu apsveicināties uz pili, kurā ir arī šodien super mierīga atmosfēra. Kaut kā viss rit tik mierīgu garu uz priekšu, ka nav nemaz iespējams skumt, lai gan jūtu pakrūtē nelielu smagumu. Varbūt tas no augstā mitruma līmeņa dzīvoklī.

Šodien pamodos ļoti laicīgi, jo man plkst. 10:00 zvanīja, lai uzaicinātu uz nākamo kārtu darba "intervijai". Interviju lieku pēdiņās, jo tā būšot vairāk ēnošana ar kopīgām pusdienām. Interesanti un tā jau forši, bet tiešām labprāt būtu pagulējusi nedaudz ilgāk. Šovakar arī ieplānotas veselas divas tikšanās. Dzīve vienlaikus ir ļoti piepildīta un laiks iet uz priekšu ļoti strauji, bet no otras puses knapi izjūtu šo straujumu. Viss šķiet virzās uz priekšu ļoti dabīgi. Mana vienīgā lielā problēma pašlaik ir miega traucējumi, bet sāku jau šo pieņemt savā dzīvē, kā jebkuru citu neērtību.

Braucu atpakaļ uz mājām. Man uz pēdas ir liela tulzna un šodien laiks ārā vairāk atgādina pastaigu pa lietus mākoni. Soļu skaitītājs rāda, ka pa šīm 3 dienām nostaigāti kopumā 44km. Noteikti bija vērts jau otro vasaru pēc kārtas trenēties braukt velo uz izturību, jo reāli kājas nesāp. Pati esmu patīkami pārsteigta, jo tas nozīmē, ka varētu mierīgi mēģināt īstenot domu par došanos pārgājienā pa zaļo dzelzsceļu maršrutā Tartu —> Rīga.

Īpaši gan par šodienas izpalikušo pastaigāšanos nepārdzīvoju, jo pēc diviem mēnešiem tāpat jau atkal mazas darīšanas Tartu. Gribētu vēl līdz tam laikam paspēt aizbraukt uz Lietuvu. Tīri līdzsvaram.

Mēģinu tagad izdomāt, ko, lai jums uzraksta par Pērnavu un Tallinnu, bet galva pašlaik tāda tukša. Dzelteno lapu noteikti vairāk ir Rīgā. Lielāko daļu kastaņus, ko salasīju uzreiz sanāca arī atdāvināt tālāk.

Pērnavā pirmo reizi biju un nakšņoju Rääma rajonā, kas atrodas otrpus upei. Tur bez dzīvojamajām mājām nekā cita īsti arī nav, bet man tieši vislabāk patīk pa tādiem rajoniem pabūt. Vēl pabiju tur öövalge gaismu festivālā. Sākumā domāju, ka būs līdzīgi Staro Rīga pasākums, bet izrādījās, ka katrs objekts ir mini izrāde, kur vai nu iesaistīti akrobāti vai cilvēki taisa ēnas uz projekcijām.

Tallina atkal ir mana mīļākā pilsēta Igaunijā, tāpēc tur vienmēr esmu arī gatava atgriezties. Šoreiz pašai negaidīti sanāca izstaigāt jaunu rajonu Veerenni, kas varētu būt mans otrs mīļākais rajons. Uzreiz aiz Kopli. Protams, centrs (un ne tikai) arī tur ir skaists. Jāatzīst gan, ka laikam visas pilsētas izskatās īpaši skaisti rudenī. Vai arī man tāds tieši šodien trāpījies noskaņojums.