Prātā skan Город которого нет, jo ir vnk lieliska sajūta, kad Tu atver e-pastu un apskaties, ka Tev ir jāizstrebj lietas,kas nav skaidri nodotas pārejas posmā. Tikai tāds sīkums piemirsās - neizpildīsi, aizklapēs visu bodīti. Nice! Nice! Nice! pilnīga bezspēcības sajūta. Zinu, ka rītdien piecelšos un sākšu darīt, jo es esmu lieliska krīzes situācijās, bet šobrīd es nesaprotu - uz ko dusmoties - uz sevi, uz citiem, ka man nenodeva visu informāciju? Kāpēc tās lietas tā sakrīt? un papildus tam visam teksts, ka "filozfijai attiecībās ar citiem nav sakara - jo tiecamies redzēt vairāk nekā ir. - core of life is simple - there's nothing complicated;" un tiešām nekā sarežģīta - es mīlu, mani nē, 1+0=1, so simple is that. Skaista pasaule. Skaista. Skaista. Skaista. vismaz sapņos es dejoju.
|