Nozagtās · sarunas

es jūtos slikti. minka zaudēja kaķēnus un no l. es dabūju pārmetumu, ka ES, kas viņai pārmeta par bezatbildību, kad viņas nepilnu gadu jaunā kaķene palika stāvoklī, jo viņa vienkārši viņu izmeta pa durvīm, jo viņai apnika, ka kaķis bļauj kaķu laikā pa māju, esmu pieļāvusi, ka mans kaķis paliek stāvoklī.

BĻĀVIENS! Savu mūžu neko tādu nebūtu pieļāvusi. Es cēlu brēku pa māju apkārt, kad kaķis bija ārā palaists un mājās nerādījās. Es pārmetu savai ģimenei, ka viņa palika grūta, jo viņi izlaida viņu ārā un es atradu beigtos kaķēnus un savu gultu pilnu ar asinīm un pirmā lieta no rīta ir, ka man pārmet kaut koa.

esmu dusmīga. tieši tas ir iemesls, kāpēc es viņai neko nestāstīju.

Šodien aizvedām minku pie normāla vetārsta, nevis pie tāda, kas apskatot dzīvnieku nevar noteikt, vai viņa ir stāvoklī [psc, kā tādi cilvēki var dzīvniekus ārstēt?] sterilizēja minku, izņēma cistu vēl no punča, kas bija un par visiem medikamentiem un operāciju samaksājam tikai 30Ls [salīdzinājumam - par iepriekšējā vetārsta apmeklējumu, kurā uztaisīja nevajadzīgas analīzes un neko normālu nepateica, samaksājām 24Ls].
Tagad guļ mājās apsaitēta, krāc mazliet :) tāda apdullusi un īsti no narkozes nevar paiet, pakaļkājas nejūtīgas vēl, bet sadakterēta un atveseļošanās procesā. man tāds akmens no sirds novēlies. skatos uz viņu un jūtos vienkārši laimīga.