ceļā
vakardiena bija vnk skaista - daudz smaidīgu emociju, esmu pabarota, braucām divatā mājās, runājāmies, man gan liekas, ka viņš pārsvarā runāja, jo viņa klātbūtnē man gribas klusēt, es nezinu, kāpēc tā - tā vnk notiek un man tā īsti negribas atklāties, to es sapratu vakar - negribu atklāties un tad rodas jautājums - kādēļ, bet to es ar laikam zinu, bet lai vai kā bija patīkami braukt kopā un klausīties stāstus.
[Pamanīju vienu lietu - kad viņš sēž blakām un runā, viņš neskatās acīs, viņš skatās uz lūpām, bet, kad stāv pretī, tad gan skatās acīs, taču tas laikam nav svarīgi]
Vēl visādas interesantas lietas saistītas ar manu emocionalitāti vakar izpeldēja un ar to, kāda esmu, bet neesmu vēl izdomājusi, vai tas vispār ir jāiedala labi/slikti kategorijās.
Šodien tāda sapņaina, redzēju dīvainu sapni - pasniedzēja stāstīja, ka cilvēki, kas lieto šalles/lakatus [nu kā es, gandrīz vienmēr sien tos ap kaklu], tie patiesībā ir depresīvi cilvēki, un es ietinos šallē vēl ciešāk, it kā slēptos un apstiprinātu teikto. Vēl es sapņoju, ka protu zīmēt, ka man sanāk, ka man ir talants, vēl es no kaut kā bēgu, ēdu nenormālu negaršīgu aknu karbonādi [tb nopirku, pagaršoju un neēdu], peldēju, braucu ar mazlaiviņu pa kristāldzidru, strauju upi, mazlaiviņu straume aiznesa uz līci, bet es izpeldēju krastā un kaut kur aizdevos, zinādama, ka mazlaiviņu citi atvedīs atpakaļ, tad vēl man bija vairāki suņi, kuri bija kaut kur jāaizved, tad no kaut kā bija atkal jābēg, un ed bija ar suņiem, un daudz cilvēku bija - ļoti saraustīti, grūti izdomāt, ko tas viss nozīmē, visskaidrāk par tiem depresīviem cilvēkiem atceros.
Tā man valsts svētkos gāja, salūtu tā arī neredzējām - aizrunājāmies un stunda būtu jābrauc, skatījāmies pa tv. Nez, nez, neko nez vairs, mēs esam vnk draugi, tāda man tā pēdējā laika sajūta un tā arī laikam paliks.
[Pamanīju vienu lietu - kad viņš sēž blakām un runā, viņš neskatās acīs, viņš skatās uz lūpām, bet, kad stāv pretī, tad gan skatās acīs, taču tas laikam nav svarīgi]
Vēl visādas interesantas lietas saistītas ar manu emocionalitāti vakar izpeldēja un ar to, kāda esmu, bet neesmu vēl izdomājusi, vai tas vispār ir jāiedala labi/slikti kategorijās.
Šodien tāda sapņaina, redzēju dīvainu sapni - pasniedzēja stāstīja, ka cilvēki, kas lieto šalles/lakatus [nu kā es, gandrīz vienmēr sien tos ap kaklu], tie patiesībā ir depresīvi cilvēki, un es ietinos šallē vēl ciešāk, it kā slēptos un apstiprinātu teikto. Vēl es sapņoju, ka protu zīmēt, ka man sanāk, ka man ir talants, vēl es no kaut kā bēgu, ēdu nenormālu negaršīgu aknu karbonādi [tb nopirku, pagaršoju un neēdu], peldēju, braucu ar mazlaiviņu pa kristāldzidru, strauju upi, mazlaiviņu straume aiznesa uz līci, bet es izpeldēju krastā un kaut kur aizdevos, zinādama, ka mazlaiviņu citi atvedīs atpakaļ, tad vēl man bija vairāki suņi, kuri bija kaut kur jāaizved, tad no kaut kā bija atkal jābēg, un ed bija ar suņiem, un daudz cilvēku bija - ļoti saraustīti, grūti izdomāt, ko tas viss nozīmē, visskaidrāk par tiem depresīviem cilvēkiem atceros.
Tā man valsts svētkos gāja, salūtu tā arī neredzējām - aizrunājāmies un stunda būtu jābrauc, skatījāmies pa tv. Nez, nez, neko nez vairs, mēs esam vnk draugi, tāda man tā pēdējā laika sajūta un tā arī laikam paliks.
Current Mood: |
 lazy |
Current Music: |
Incubus - Drive |