šovakar tāda dīvaina sajūta - liekas, ka planēju ārpus šīs realitātes. Šodien uzzināju, ka bračkas draugam nomirusi māsa - tā vienkārši - kaut kas pēkšņi galvai noticis un nomirusi. A tas noticis jau augusta beigās, bet nogādāt Latvijā viņu varēja tikai šonedēļ [viņa ārzemēs dzīvoja]. Un viņai palika mazs bērniņš, un tas vīrs [bērna tēvs]- nezinu, cik ļoti uz viņu var paļauties. Nu tāda stulba sajūta iekšā. Šodien bija bēres. Redzēju draugu, smagi viņam, atbrauca sadzēries, apātisks. samīļoju. tik ļoti man žēl uz viņu skatīties, mazliet sadrūmu, kad uzzināju. A draugi viņam - nu tā apmēram - turies vecīt! vai tev viss labi? - nu kā var būt labi šajā situācijā? un kas gan viņam cits atliek, kā turēties? Stulbi kaut kā. Laikam vienīgais, ko māku, ko ir samīļot - citi tā vnk sēdēja, brālis gan viņu atbalsta.
Šovakar atkal sagribēju būt ed kompānijā, bet nezvanīšu un nejautāšu, bērnišķīgi man tas liekas un nav ko sasteigt to komunikāciju. mazais, skatoties uz situāciju, teica, ka izklausās labi. viņai līdzīgi, tikai viņa atšķirības no manis, kas mulst, viņa sarkst vislaik :))) tā mīlīgi, tik dikti mīlīgi :)
tā, lūk, man pēdējās dienās iet.
Current Mood: |
domīgi sērīgs |
Current Music: |
silence |