Ziniet, kādas ir sekas bērna iešanai uz franču bērnu dārzu? Bērns paliek smalki izvēlīgs un prasīgs ēdiena ziņā. Manam mīļajam bērniņam, piemēram, vajag mērci. Pie visa. Un atbilstošu. Tāpat servētu galdu. Ar puķēm. Un svecēm. Un visiem jāsēž un jāēd, kā tas pieklājas. Jaunajā bērnu dārzā viņai mēģinājuši dot DZERT ZUPU. UN NEBIJIS KAROŠU.
No gaišās puses, ja aizmirstu palūgt, lai sinepju mērci uzlej blakus, tas nekas, jo mērce vienmēr tiek ēsta.
Urā, braukšu uz Oxf European Reunion, Madridē, šogad. Lieliska dāvana vārda dienā, vai ne?
Parīzi un Berlīni visādu iemeslu dēļ palaidu garām...
Es biju gatava tam, ka Sofija slimos páris dienu péc BD uzsáksanas. Tam, ka vina saslims jau PIRMS tam, ísti gatava nebiju.
1. Audit
2. Finances / Accountancy
3. Economics / Statistics
- EPSO/AST/126/12 – Assistants (AST 3), research sector in the following fields:
1. Biology, life and health sciences
2. Chemistry
3. Physics and materials science
4. Nuclear research
5. Civil and mechanical engineering
6. Electrical and electronic engineering
Publication: 20 December 2012 - Official journal C 394 A http://eur-lex.europa.eu/JOHtml.do?u
Closing date for online registration: 22 January 2013 at 12 (midday), Brussels time.
Further details can be found on the EPSO website www.eu-careers.info
Esmu samērā mazsāpīgi tikusi vaļā no belgacom, un nu man ir telenet internets, tv un telefons. Atlicis ieviest mobilo telefonu un - voila! - būšu pārcēlusies.
Tā kā tuvojas lielā apdāvināšanās sezona, nolēmu sākt ar dāvanu sev. Iegādājos portatīvo datoru. Rozā. S.O. vaimanāja, ka vajagot melnu ar sarkanu manā cienījamajā vecumā, bērns mēgināja rādīt uz tādu kārtīgu bārbijrozā datoriņu, kurā nav vietas par DVD. Bērnam piekāpos tikai attiecībā uz termokrūzi - jo es gribēju skaistu pelēku, bet viņa uzstāja, ka vajadzīga lillā.
Vai es jau esmu teikusi, ka mūsu ģimenē beidzot ir kārtīga dāmiņa? Viņa no mājas ārā neiet, ja nav tikusi pie manām smaržām, ja nav šalles un lūpu balzāma kabatā. Nu, arī lelles un aitas, un mammas darba caurlaides vai vismaz bildes.
WTO man rādās jau sapņos, bet nupat jau redzu šim darbam galu. Urā, urā.
Un, esmu tikusi vaļā no Belgacom, bet šopiektdien man tāpat laikam būs telefons, tv un internets. Atgriežos civilizācijā, tā gan.
Atklāju sev Naigelu Farāžu (rīmējas ar garāžu, kā viņš pats norāda), vai dieniņ, nekad nebiju pievērsusi viņa runām uzmanību.
Un ziniet, esmu tik ļauna, ka vakardienas tehniķim, kā viņš sevi nodēvēja, pilnīgi novēlu, kaut viņam reiz vajadzētu ievilkt internetu Ungārijā.
Ai, man vakar ieradās B...com pārstāvis - ieviest internetu un telefonu, un televīziju. Puisis pateica, ko domā par mani, manu franču valodu un ārzemniekiem Briselē, noradīja, ka viņam, esot Beļģijā, ir tiesības runāt tikai franciski un manu nožēlojamo franču valodu nesaprast. Mana kolēģe, kas runā sešās valodās, bet franciski (septītajā) tā nevisai, teica, ka viņai arī šāda sāga ir bijusi.
Tad viņš trīs reizes man norādīja, ka var arī aiziet, ja man kaut kas nepatīk (es pajautāju, kādēļ nevar vienu no vadiem vilkt pa otru pusi). Nu, un pēc trešās reizes, es teicu, lai iet arī. Tad viņš apvainojās, ka uzteikšu B..com (man ir divas nedēļas no vakardienas, kad varu to izdarīt, samaksājot, ironiskā kārtā, tehniķa pakalpojumus), jo uzskatu, ka tehniķis priekš tā arī ir, lai man, pilnīgai muļķei vados un visādās kastēs, izskaidrotu kādēļ un ko man vajag. Izskaidroja uz pirkstiem, ka pārējie pakalpojumu sniedzēji Beļģijā esot vēl sliktāki, gan es redzēšu. Nesaprata, kas tieši man viņa attieksmē nepatika.
Nu, un es viņam izskaidroju, ka man kā klientam ir tiesības izvēlēties tādu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz pakalpojumu, turklāt to, kuru vēlos un kurš man patīk. Viņš, jāteic, nesaprata. Un neticēja arī, kad teicu, ka visi saka, ka BC ir sliktākais pakalpojuma sniedzējs un jāmēģina ar to nesapīties. Jo viņi esot vecākie, lielākie un vispār - pārējie esot vēl sliktāki. Tā nu nometa savas kastes (tv, internetu) un vadu rulli, un beidzot aizgāja. Un vēlreiz apvainojās, kad atteicos viņam paspiest roku uz atvadām.
Šodien nesīšu tos viņu materiālus uz vietējo BC veikalu, kasīšos un tad mēģināšu sameklēt telenet.
Jāteic, pēdējo reizi man šāds kašķis ir bijis pirms gadiem 10, kad man bija klientam jāatver bankas konts, laikam, Krievijā.
Jā, nu ir jau, protams, ļoti loģiski, pieprasīt norādīt vietējā telefona numuru elektroniskajā anketā, kas paredzēta, lai ieviestu vietējo telefonu (līniju un mob), internetu un tv. Norādīt kaimiņa telefona numuru/mammas/ierakstīt 123456?
Izrādās, lai noslēgtu pavisam jaunu līgumu ar elektrības un gāzes piegadātāju, ir jāizvēlas nevis sadaļa "Jauns līgums", bet gan "Es pārceļos!".
Manos darba pienākumos ietilpst būt informētai. Par tieslietām, ārlietām, grāmatām un analīzēm. Bet ir lieliski izlasīt "Ir" sarakstu ar pēdējās nedēļas notikumiem un saprast, ka no astoņiem minētajiem, apraksti par septiņiem ir kaut kādā sakarā bijuši manā epastā/uz galda/sarunās pie kafijas minēti.
Re: es taču teicu, ka nākamā Vudija Allena filma būs par Romu:
http://klab.lv/users/puuce/94976.html?m
Sofijai ir lielisks bērnu dārzs. Tā ir viena lieta, ko man žēl zaudēt pārcelšanās dēļ.
Par spīti ikrīta kurnēšanai un negribēšanai, viņa tur trīs mēnešu laikā ir iemācījusies 1) ēst visu, ko dod (jo tur, protams, seko franču modei, ka drīkst neēst, ja negaršo, bet viss ir jāpagaršo, un tās nedēļas ēdienkartes ir visai erm smalkas un sarežģītas) 2) pamatfrāzes franciski 3) nestrīdēties par zobu tīrīšanu, vispirms tīrīt pašai, tad ļaut, lai tuvējais pieaugušais tīrīšanas procesu pabeidz 4) podalietas un, kas man ir vissvarīgāk, 5) ir kļuvusi daudz drošāka, tiekoties ar nepazīstamiem bērniem.
Ļoti ceru, ka, janvārī bērnu dārza lietas atsākot, būs mazāk traka pierašana.
Pati sāku kārtot biroja plauktus un nedaudz saskumu. Sentiments, sasodītais sentiments. Kolēģu man pietrūks bezgala, rāmā ritma un kontroles pār procesu arī.
Tas, ko vajadzētu mācīties no Sofijas - izvēlēties to, ko gribas, nevis vienu no divām piedāvātajām iespējām. (1) "iesi uz bērnu dārzu vai paliksi mājās ar vectēvu?" "Iešu pastaigāties ar mammu!" 2) "Omleti vai auzu putru?" "Pankūkas!"
Aiaiai, rīt beidzas teledarba režīms. Kā sākšu atkal pavadī astoņas stundas birojā - man patiesi par to nav nekādas skaidrības. Labi, ka pēc divām nedēļām brīvdienas.
Sofijai ir drusciņ sāga ar autiņbiksēm, jo viņa grib tās, kas ar "kaķa mammu" virsū, un visā kastē tādas ir tikai aptuveni piecas. Tad nu es mēģinu izmantot citas arī, bet tad ir briesmīgi jāraud, kad tas atklājas.
"Sofijiņ, tu raudi tādēļ, ka nav īstās autiņbikses?"
"Nē, mamma neklausa"
Pirmkārt, beidzot noskatījos Twilight, jo nekā cita nebija, un, vai dieniņ, Edvards filmā izskatās šaaaaaausmīgi līdzīgs manai kādreizējai mūža mīlestībai.
Otrkārt, Fija gan runā visai maz (mēs viņu saprotam tāpat), bet pirms kādiem diviem mēnešiem viņa pateica savu pirmo četrvārdu teikumu. Protams, kā pieklājas, tas ietver visbūtiskāko. Tadam, tadam - lūk - "Aitas mammai astē kaka". Tas turklāt ir arī jāatkārto ikreizes, kad ejam tam aitu aplociņam garām. Otrs garais teikums - "Ēzelītim mušas kož kājās". Es pat nepieminēšu ikrīta: "Vaivaivai, mammiņa, bērnudārzu nē, tiputapu uz mammas darbu". Bet es kādā brīdī saņemšos un tad ierakstīšu ko skaistu par trijvalodīga bērna cīņu ar acīmredzamajām un nenovēršamajām valodu pretrunām.
Treškārt, nepaturiet darbā darbiniekus, kas jau ar vienu kāju ir citā darba vietā. Viņus vajag sūtīt prom tūlīt un tagad, viņi strādā lēni, slikti un pavirši. Trīs mēnešu transfēra periods ir pilnīgi muļķīgs.
Ceturtkārt, es esmu uz pareizā ceļa, jo viss notiek viegli, vienkārši un pats no sevis!
Nākamgad, kad būšu ieslēgta birojā, man pietrūks šīs vasaras.
Strādāt uz balkona ir forši. Pārtraukumā iedzert svaigu greipfrūtu sulu un aprunāties ar kaimiņiem, kas strādā uz savas terases, ir pamudinoši un iedvesmojoši.
Jaunajā mājā man būs gan terase, gan dārzs, bet, raizējos, nebūs iespējas tos īpaši izmantot.
Urā, lai arī netieku uz konferenci Rīgā oktobra sākumā, bet braukšu uz konferenci Oxf Uni.
Urā, man laikam ir dzīvoklis Briselē. Nav vēl parakstīts, bet esam vienojušies ar īpašnieku.
Urā, redzu darbiem galu, gan darbā, gan pārcelšanās plānošanas ziņā.
Honkongas biļetes, par laimi, ir nododamas.
Viena no Phd programmām, kurās biju uzņemta, atteicās atlikt studiju uzsākšanu. Otra ir pa pusei piekritusi. Hmmm
Vai dieniņ, bija aizmirsies, cik briesmīgi ir būt īrniekam, kad visu laiku ir redzams, ka īpašnieks mēģina maksimāli iekasēt, skaita un rēķina un mēģina vēl drusciņ piečakarēt.
Nu, droši vien viņš pat iedomāties nevar, ka S.O. epopejā ar īrniekiem Bxl jurista atzinumus sniedzu es un rēķināju arī:D
Vienīgi raizējos, ka dzīvokli, kas man ļoti patīk, nepazaudēju, jo pārbiedēšu īpašnieku ar briesmīgi sarežģītiem jautājumiem.
Bet tiešām, vai iespēja nopelnīt EUR 50 vairāk katru mēnesi atsver risku pazaudēt drošu īrnieku un, līdz ar to īres maksu EUR 1200 katru mēnesi, piemēram, uz sešiem mēnešiem??
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)